|
|
|
Novembris 23., 2006
12:13 - Revjū
Man vispār viens ārprāts ar to ēšanu!! Es nebiju gatavojusies, ka tik nenormāli daudz un bieži gribēsies ēst! Es nevaru paspēt tik daudz sapirkt un sanest! Reāli ir tā, ka ik pēc 2 stundām nāk kaut kāds bads: nav spēka, dūša ir slikta, galva reibst, raudiens nāk un viss slikti!
Bet es vienā reizē nevaru neko daudz ieēst, jo kuņģītis tāds mazs saspiedies šobrīd, vismaz tā man liekas. Un tas mazumiņš, ko vienā reizē var ieēst, diktām ātri pārstrādājas, un jau atkal jāēd! Naktī ceļos 2 reizes augšā un eju ēst vai nu uzsildītus griķus var sviestu, vai graudumaizi ar tomātu, vai mājas sieru, vai kādus augļus, vai rakveres cīsiņus...
Un nevar jau ēst visu pēc kārtas, kas ienāk prātā - jāievēro, lai nav par skābu, asu vai sāļu... Jāsargā savu nieri. Un jāskatās arī, lai nav par treknu vai miltainu - lai nedabū nevajadzīgu lieko svaru.
Es negribu 23 gados pavisam zaudēt figūru uz neatgriešanos! Es ticu dzīvei pēc dzemdībām :))
Kā jau runājām ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) the_stihija, katrai sievietei takš kaut kas sevī riktīgi patīk un ko gribas paturēt, vai vismaz atgūt pēc bērnu iznēsāšanas un radīšanas. Man tas ir mans vēderiņš 8)
Nākošvasar varbūt vēl nē, bet aiznākošvasar gribēsies smuki peldkostīmu uzvilkt vai kādu šauru kleitiņu vai garus, taisnus svārkus... Un būt smukai, jaunai mammai :) Un lai vīram arī prieks.
Šito nedēļu vienkārši nosviestoju... Nosēdēju mājās! Uz skolu vispār neaizgāju nevienu dienu.
Rīt arī neiešu, vot! Sestdien laikam ir stundas, jāatstrādā nākošo trešdienu... Njā, un man vajag komercdarbības pierakstus nokopēt no kāda, lai var to biznesa plānu pabeigt rakstīt, tas pēc sammita jānodod... Šogad tā centīgi kaut cik iekļaujos darbu nodošanas termiņos, tas ir veselīgi.
Vēl tik jāuzzina, kuru dienu man eksāmens decembrī ir viens...
Vispār mēs ar mīļumu abi apslimuši. Man kaut kā vislaik galva sāp, iesnas iestrēgušas un tempurītis 37, mīļumam arī iesnas. Guļam mājā, neko nedaram, tik ēdam un dzeram visādus veselības ūdeņus (piem., citronūdeni vai pienu ar medu), lūram Tv, skaidrojam attiecības... :D Nu, jā, mīļums arī strādā vēl, pa naktīm. Vispār mums ir atkal finansiālā krīze :F
Mūzika: Eva Cassidy - I know you by heart
|
Novembris 8., 2006
21:22 - Eh
Skolā paralēli visiem regulārajiem apsveikumiem, labajiem vārdiem un "kā tu jūties, Asniņ" nākas piedzīvot arī visādus nepatīkamus brīžus.
Kad staigāju viena pati pa skolu starpbrīžos (piemēram, kad Viksis nav skolā), nākas redzēt nicīgus un dumjus skatienus savā virzienā no visādiem I kursa audzēkņiem un dzirdēt visādas stulbas replikas. Un arī pamatīgas, aizvainojošas rupjības, piemēram, kad aizrādu, ka šeit nedrīkst smēķēt vai ja kāds bloķē durvis un nelaiž ārā. Es jau viņiem neko neatbildu. Ja kaut ko teikšu, tas tikai vairāk šamējos uzkurinās un dos iemeslu paņirgt un kaut ko vēl debīlu pateikt, es takš zinu.
Un īstenībā es jau nekad arī neesu mācējusi sevi aizstāvēt no t.s. "bullies".
Pamatskolā vienmēr cietu no paralēlo un vecāko klašu kretīnu izgājieniem, jo dzīvojos savā nodabā, bez kompānijas, man ir dīvains vārds un patīk dīvaina mūzika. Protams, viņi visi bij tie "normālie, foršie", jē.
Man likās, ka tie laiki ir sen jau garām, es esu pieaugusi, patstāvīga ģimenes sieviete, bet paskat - vēl notiek šitādi rupuču izgājieni!! Vāks vienkārši...
Mazi, stulbi, kretīniski puisīši, pirms dažiem mēnešiem 9. klasi pabeiguši, ibio!! Dažiem vēl pat 16 gadu droši vien nav!
Nu ja, viņu izpratnē es esu viena tante, ar bēbi vēderā, kura vēl skolas solā sēž! It kā nebūtu atšķirība starp I un IV kursu! It kā jau pozitīvi, ka es izskatos jaunāka par saviem gadiem, bet šajā gadījumā esu nikna, ka man neizrāda attiecīgu cieņu, kāda man pienākas.
Viņi pret mani izturās kā pret lepras slimnieku, grūtniecība viņu izpratnē ir kaut kas pretīgs, izvirtīgs un nosodāms. It kā paši būtu ar pirkstu taisīti...!!!
Visvairāk es pārdzīvoju par to, ka es nezinu, kādas kļūdas to kretīnu mātes ir pieļāvušas, ka viņi tādi riebekļi izauguši!! Vai ta viņas neredz, nezin?!
Man tak arī būs puiks - ko man darīt, lai es būtu droša, ka viņš nebūs tāds nejaucenis, kas citus neciena vispār, apsmej visus, kas ir kaut drusku savādāki, irgājas un ņirgājas, rupji lamājas un runā pretī un vienkārši visiem spēkiem indē citu savu skolasbiedru dzīvi?!...
Kā pareizi jāuzaudzina sakarīgu, labsirdīgu, garīgi līdzsvarotu, sirdsgudru un inteliģentu jaunieti, kas ciena citas personības un aizstāv vājākos un citādos, nevis dara tiem vēl pāri?...
Vispār jau jāskatās no Susļika mammas, kā viņa audzinājusi manu izredzēto. Gribu, lai mans dēls būtu tāds, kā viņa tētis :) Vispār laikam jau nav ko stresot, jo tētim tak ir savi 50% teikšana visā audzināšanā, un kopā gan jau sanāks normāls vīriec
|
21:11
Uzzināju to, ka varu nedzert papildus kaļķi - ārste teica, ka pilnīgi pietiekot, ka es tās 3 glāzes piena dienā izdzerot, vēl mājas sieru klāt ēdot. Pagaidām - tpu, tpu, tpu - man vēl nagi nelūzt un zobi nedrūp, ta jau laikam ir okej. Viss pārējais arī ir okej. Vienkārši jāaudzina un jābriedina mazuli 8) Pēc pāris nedēļām jāsāk iet uz peldēšanu un vingrošanu.
Vispār jāsāk štukot, no kā un kādu kleitu šūt... Un kur krāsainu plīvuru dabūt!! Un kurp doties tajā vakarā! Nolēmām atmest ideju par glaunu un dārgu restorānu, tā vietā izvēloties kādu viesu māju Rīgas rajonā. Bet vēl nav ne jausmas, kuru tieši...
|
Oktobris 18., 2006
08:51 - Viss ir labi :)
Vēderā amniocentēzes dūriens vēl nav sadzijis un joprojām nevar taisni paiet, bet smagais nezināšanas un kreņķu laiks ir beidzies - jau vakar piezvanīju uz Miera ielu un uzzināju tās šaušalīgās pārbaudes rezultātus.
Mīļie, rezultāti ir labi :)
...Un ziniet, kas man būs?! Puiks!!!... 8)
Man būs dēliņš :)
Es vēl nevar noticēt 8)))
Bet ir ~4 mēneši laika, lai pie šīs domas pierastu ;]
Kad mīļums uzzināja, abi priecājāmies, ka garīgas atpalicības iespēja mazajam tagad ir izslēgta, tomēr mīļums dikti bija gribējis meitiņu...
Abi gribējām meitiņu, kaut kā likās, ka meituks būtu tas, ko mums vajag, un nav viegli tā pārslēgties uz domu, ka meituks šoreiz nebūs. Bet es domāju, ka, kad ieraudzīs viņš mazo, paņems pirmo reizi rokās, tad i visas jūtas radīsies, kādām vien jābūt :) Un man tāpat.
Manai mammai bij pilnīgi vienalga, mazdēls vai mazmeita, ka tik vesels bērņuks. Kad visu izstāstīju, no atvieglojuma nobimbājās, bet viss forši un labi. Māsa bija sajūsmā - esot drausmīgi gribējusi māsasdēlu, džekiņu ;)) Auklēšot, audzināšot, spēlēšot ar viņu futbolu un ierēkšot par visu :))
Mana ome gan nespēja noslēpt vilšanos un pat necentās noslēpt - viņai mazi zēni nepatīkot, viņai abi bērni meitas, viņas meitām visi bērni meitas, bet viņas mazmazbērni būs tagad 3 puikas un tikai 1 meituks, plus vēl 1 puiks nākošgad... :F Meiteņu ēra atkāpjas ;))
Es vispār izdomāju tā, ka Dieviņš man ir lēmis dēlu, lai es pa īstam uzzinātu un izbaudītu, ko nozīmē ģimeniska vīriešu mīlestība mājās, tā man ir vienmēr trūkusi, jo vienīgais vīriets starp daudzām vecenēm manā ģimenē ir bijis fāteris, un, kā zināms, viņš man ir tikai bioloģiskais autors un pabarotājs, ne "tētis", un viņam varu "pateikties" par pašiem briesmīgākajiem brīžiem un periodiem manā dzīvē.
Bet tagad man būs veseli divi vīrieši, kas mani ļoti, ļoti mīlēs 8) Viens kā manas dzīves mīļums, sirdsdraugs un partneris, un otrs kā šīs savienības auglis, rezultāts, apliecinājums un papildinājums! :) And we won't stop 8))
Btw, vārda nau un ilgi nebūs. Nekādi nevaram vienoties par kādu variantu, kas mums abiem patiktu. Arī to atstājām uz dzimšanas brīdi - kad ieraudzīsim, tad redzēsim, kā viņu sauc 8))
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) loved. in love
|
Septembris 8., 2006
01:40 - Maketčiks
Šodien bij pirmā prakses diena skolā atkal, pēc ilgiem, ilgiem laikiem!!
Nosēdēju sešas stundas pie vienas grāmatas salikšanas. Bij jāuzņem laiks, jāskatās, cik zīmes stundā var uzmočīt. Asniņš joprojām močī deviņus tūkstošus. Pagājušajā maijā varēju deviņus tūkstošus un astoņus simtus. Šodien nebij pirksteļi uztrenēti ilgu laiku.
Visu smuki izdarīju, izprintēju, izlaboju savas desmit kļūdas 18 tūkstoš zīmēs. Eh, karoč, vienkārši priecājos par sevi :D Priecājos par to pašu, ko varu izdarīt, pat ja tā ir tikai teksta ievadīšana 8) Aktīvi meklēju darbiņu, prakses vietu kādā avīzē vai žurnālā, kur vajadzētu šitādus gargabalus salikt. Brīva laika man daudz, vēlme strādāt un praktizēties ir, tikai vietu vajag.
Izrunājos ar prakses meistari, izstāstīju visu savu būšanu, savus pa vasaru sastrādātos "nedarbus" un nākošā gada plānus. Viss man tur būs kārtībā. Ne es pirmā, ne pēdējā audzēkne, kam IV kursā piedzimst sīcītis.
Visu var sarunāt, visu var nokārtot, visu var paspēt. Tā saruna man riktīgi uzlaboja garastāvokli - man ir vismaz viena sabiedrotā skolotāja tagad. Ar sakarīgu attieksmi. Un tas ir baigi labi. Un kā priekšā tad man būtu jājūtas neveikli vai vainīgi? Man nav 16 gadiņu, nemācos astotajā klasē, kad būtu jākaunas... Man būs 23, kad ieradīsies beba, būšu precējusies un sen jau iedzīvojusies patstāvīgā dzīvē! Jau tagad esu. Nu johaidī, ko es atkal taisnojos?!?!... :F
Vakarā satiku veselu baru ar draugiem Vecrīgā, pavisam nejauši, arī tas uzlaboja garīgo! Sen jau gribējās satikt. Eh, skola sākusies. Labi tik, ka prakses dienās var izgulēties - tikai pustrijos sākas! Un tad gan līdz vakaram. Bet ir okāj.
Pusdienās ēdnīcā dabūju superīgu skābeņzupu, tādu biezu, ar visādiem labumiem, krējumiņu... Un rupjmaizes šķēlītēm... Vāks, varētu 3 tādas porcijas apēst... Tagad arī kārojas!!! Bet ir divi naktī un nekā nau. Jāpataupa brokastīm kaut kas, kas vēl plauktos atlicis. Tagad jau sen jāguļ. Bunakt
Garastāvoklis:: calm
Mūzika: Mīļuma playliste ar Coldplay
|
|
|