|
|
|
Novembris 8., 2006
21:22 - Eh
Skolā paralēli visiem regulārajiem apsveikumiem, labajiem vārdiem un "kā tu jūties, Asniņ" nākas piedzīvot arī visādus nepatīkamus brīžus.
Kad staigāju viena pati pa skolu starpbrīžos (piemēram, kad Viksis nav skolā), nākas redzēt nicīgus un dumjus skatienus savā virzienā no visādiem I kursa audzēkņiem un dzirdēt visādas stulbas replikas. Un arī pamatīgas, aizvainojošas rupjības, piemēram, kad aizrādu, ka šeit nedrīkst smēķēt vai ja kāds bloķē durvis un nelaiž ārā. Es jau viņiem neko neatbildu. Ja kaut ko teikšu, tas tikai vairāk šamējos uzkurinās un dos iemeslu paņirgt un kaut ko vēl debīlu pateikt, es takš zinu.
Un īstenībā es jau nekad arī neesu mācējusi sevi aizstāvēt no t.s. "bullies".
Pamatskolā vienmēr cietu no paralēlo un vecāko klašu kretīnu izgājieniem, jo dzīvojos savā nodabā, bez kompānijas, man ir dīvains vārds un patīk dīvaina mūzika. Protams, viņi visi bij tie "normālie, foršie", jē.
Man likās, ka tie laiki ir sen jau garām, es esu pieaugusi, patstāvīga ģimenes sieviete, bet paskat - vēl notiek šitādi rupuču izgājieni!! Vāks vienkārši...
Mazi, stulbi, kretīniski puisīši, pirms dažiem mēnešiem 9. klasi pabeiguši, ibio!! Dažiem vēl pat 16 gadu droši vien nav!
Nu ja, viņu izpratnē es esu viena tante, ar bēbi vēderā, kura vēl skolas solā sēž! It kā nebūtu atšķirība starp I un IV kursu! It kā jau pozitīvi, ka es izskatos jaunāka par saviem gadiem, bet šajā gadījumā esu nikna, ka man neizrāda attiecīgu cieņu, kāda man pienākas.
Viņi pret mani izturās kā pret lepras slimnieku, grūtniecība viņu izpratnē ir kaut kas pretīgs, izvirtīgs un nosodāms. It kā paši būtu ar pirkstu taisīti...!!!
Visvairāk es pārdzīvoju par to, ka es nezinu, kādas kļūdas to kretīnu mātes ir pieļāvušas, ka viņi tādi riebekļi izauguši!! Vai ta viņas neredz, nezin?!
Man tak arī būs puiks - ko man darīt, lai es būtu droša, ka viņš nebūs tāds nejaucenis, kas citus neciena vispār, apsmej visus, kas ir kaut drusku savādāki, irgājas un ņirgājas, rupji lamājas un runā pretī un vienkārši visiem spēkiem indē citu savu skolasbiedru dzīvi?!...
Kā pareizi jāuzaudzina sakarīgu, labsirdīgu, garīgi līdzsvarotu, sirdsgudru un inteliģentu jaunieti, kas ciena citas personības un aizstāv vājākos un citādos, nevis dara tiem vēl pāri?...
Vispār jau jāskatās no Susļika mammas, kā viņa audzinājusi manu izredzēto. Gribu, lai mans dēls būtu tāds, kā viņa tētis :) Vispār laikam jau nav ko stresot, jo tētim tak ir savi 50% teikšana visā audzināšanā, un kopā gan jau sanāks normāls vīriec
|
Comments:
da nu nenem tos keemus galvaa, vinji pashi veel taa iisti neko nerubii....
vismaz lielaakaa dalja no vinjiem...
njaaa, arii es gribu pievienoties tam lielajam apsveiceeju pulkam :), tikai pavisam nesen sho burviigo jaunumu uzzzinaaju!!!!! Man liels, liels prieks par teviim :) PAr jums visiem trim :)
IIsteniibaa taa audzinaashanas probleema satrauc arii mani, jo kur ir garantija, ka arii Gustavs neizaug par shaadu mezhoneenu...biezhi vien redzu tos siikos puishelus un reizeem vai bailes paliek - A ko es dariishu ja vinsh arii buus taads...
Bet nu es ceru, ka man izdosies vinjaa ieaudzinaat pareizaas veertiibas, bet nu kas to lai zin....es veel liidz shim briidim neesmu paarliecinaata par to kas un kaada ir pareizaa audzinaashana.....
- A ko es dariishu ja vinsh arii buus taads...
mīlēsi viņu un sirds sāpēs
es veel liidz shim briidim neesmu paarliecinaata par to kas un kaada ir pareizaa audzinaashana.....
man jau liekas, ka tādas pareizās audzināšanas nemaz nav. Ja vēlas sirdskaidru bērnu, tad tā arī jāaudzina un jāseko līdzi ģimenes ikdienai - kā strīdies ar vīru, vecākiem, kā risinātas tiek problēmas, kā komentēti notikumi Tv kastē, kā dzīvota sadzīve.
Jo personība jau no sīkumiem veidojas. Nu nesanāks iecerētais, ja ikdienā būsim paši neiecietīgi, nevaļīgi, pat asi, bet bērnam mācīsim būt saprotošam utt.
arii es taa domaaju....ka nav taadu noteiktu audzinaashanas principu. Man liekas ka tas vnk ir jaajuut, kas un kaa. Galvenais ir miilestiiba,pietiekama uzmaniiba, labs piemeers, kam sekot un mazliet stingriibas, jo arii paaraak liela miilestiiba var nodariit postu.....
un veel viena no galvenajaam lietaam, manupraat, ir nekad neaizmirst, ka mees katrs pats kaadreiz esam bijushi beerni un neaizmirst to laiku emocijas... Tas paliidz labaak izprast beernu un beerna riiciibu....
pilnīgi vienisprātis un nekad neaizmirst, ka mees katrs pats kaadreiz esam bijushi beerni un neaizmirst to laiku emocijas - es domāju, ka man to tik drīz aizmirst neizdosies. Kaut kā ļoti labi varu iejusties un saprast. Ne tikai bērnus, tāda empātiska esmu.
kaut gan, kas zina, kāda būšu, kad bērnam būs 2 gadi. Tāda pati kā tagad ;D
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/172513/1242) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) shelly |
|---|
| Date: | 11. Novembris 2006 - 22:26 |
|---|
| | | (Link) |
|
Jā.... Man likās, ka šitādi izgājieni paliek pamatskolā. Pat iedomāties nevarēju, ka cilvēks tik kretīniski var uzvesties arī pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas....
un tas turpinās, kamēr vēl ir, ko apņirgt, vai kamēr apnīk, vai arī kamēr kāds sadod pa mizu. Es pati gribētu viņiem pa muti uzšaut, bet kas es par kausli? Un negribas nemaz tādas negācijas uzņemties, lai gan būtībā jāaizstāv vēl nedzimušu bēbi, jo apcelts tiek viņš. Par to vien, ka viņš man tur ir |
|
