patriotismu Tev neviens neiedos skaisti iesaiņotu. Tas rodas tad, kad sajūti, ka arī pats esi ko darījis savas zemes labā, nevis skrējis prom, lai tikai nekas nebūtu jādara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un priekš kam tas patriotisms? Lai dzīvotu kā Āfrikā, kur nav skolu un slimnīcu? Taču citi laiki pienākuši. Turklāt kāda jēga, ja tūkstoši dara labu, maksā nodokļus, bet atnāk pāris prātvēderi un visu sabāž savās kabatās. Tās ir vējdzirnavas. Tad labāk darīt tur, kur to novērtē un nopelni cilveka cienīgu dzīvi nevis kur visu laiku tiec apzagts un dzīves kvalitāte ir vienkārši... drausmīga, un tas neuzlabosies tuvākos 3-5 gadus.
Kads patriotisms, ja valstī zemes izpārdotas skandināviem, skandināvu bankas pamazām konfiscē nekustamos īpašumus, par ko cilvēki nespēj nomaksāt kredītus? Kads patriotisms? Ar dakšām iet ieņemt Saeimu? Te ir izmisums ne patriotisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

prātvēderus paši izvēlējāmies un ievēlējām. un joprojām nez kāpēc tos pašus vēlam. kas ir vēl svarīgāk - kāda Tauta, tāda Valdība un tur nu diemžēl neko nevar līdzēt. Paši vien gribējām tikt pie ātrās naudiņas visu nopārdodot, ko vien iespējams un aizsperoties uz Lielpilsētu labākai dzīvei, nevis padomājot, ko varētu darīt.
un pirms kliegt uz citiem, ka zog, sākumā jāpaskatās pašam uz sevi, vai tad nu nekad un nevienu reizi neesi ko nozadzis, vai aldziņu aploksnē saņēmis, vai kaimiņa jāņogās ielicies.

un Tur, kur to novērtē, viss attīstības process ir bijis gadsimtiem ilgi, nevis knapu 20 gadiņu laikā jāiedibina mistiska labklājība, kad neviens tautietis īsti nezina, ko pats vēlas saņemt un, galvenais, ko ir gatavs Dot, lai šo labklājību sasniegtu... visiem ir skaidrs, ka viņiem ir Tiesības ko saņemt, bet, kad tiekam pie Pienākumiem, tad gan tā švaki...

galu galā, cerams, ka tomēr nāksim pie prāta un sapratīsim, ka visu mūžu uz kredīta dzīvot nevar un nenoniecināsim to, kas mums tomēr ir dots un iemācīsimies to izmantot paši savā labā. ātri, protams, tas nenāks, jo tā tas nevienā sapņu zemē nav noticis.

protams, var jau skriet prom uz turieni, kur jūties novērtēts, bet lielākoties visi skrējēji metas atpakaļ, kad redz, ka situācija ir uzlabojusies, un tad gan klaigā, ka tā esot Viņu zeme. Tā kā īri ļoti veiksmīgi emigrēja 80tajos un tagad metas atpakaļ.

svarīgākais ir tas, lai cilvēks jūtas mierā pats ar sevi un savu sirdi.

(Reply to this) (Parent)