Pamodos.
Jau sapņoju par brīdi, kad atkal varēšu doties gulēt.
Izšķiroša nedēļa.

Es šonakt smējos. Balsī. Es pati to atceros, bet neatceros smiešanās iemeslu.

Lūdzu, vairāk sniegu nevajag! Lai šis te nokūst, un tad uzreiz pavasari!

Šodiena velkas ūber super duper truper ilgi.
Esmu padarījusi jau visu iespējamo.
Vēl 3h.

Es protu priecāties par citu laimēm vairāk kā par sevi!
Tas laikam ir dabas dots talants.
Visu dienu liodju. Un lidošu vēl 2!

Vakar sagadījās apmeklēt Valmieras Drāmas Teātra izrādi "Tie paši oši". Traģikomiskas mūslaiku ainiņas. Un lai arī man aizmugurē sēdošās kundzītes teica, cik viegla izrāde, vismaz 1.daļā nu es nevarēju atslābināties. Visa dzīves patiesība - laukos palikuši tikai vecie, daļa no viņiem nodzērušies, savu lauku dzīvi uzskata tikai par krustu. Protams, arī klaču tantiņas. Nu, patiešām visīstākā patiesība lai vai kuru pagastu tagad paņemtu par piemēru.
Nesmuki sanāca tas, ka šī bija jubilejas izrāde, bet es par to uzzināju tikai tad, kad jau sēdēju zālē. Šķiet, arī pārējie skatītāji nebija par to dzirdējuši. 90.izrāde.
Vai nu dienas skriešana pie vainas vai kas, bet galva arī dikti sāpēja.

Kad šorīt modos (8:30), ārā jau bija manāmi gaišs!
Yey! Gaisma nāk atpakaļ!

Ieskatīties šeit:

http://www.piesledzieslatvija.lv/stasti/1028

Es vakar izdarīju labu darbu!

http://www.piesledzieslatvija.lv/stasti/1028

Šorīt ar lielām grūtībām piecēlos laicīgi. Un es tagad zinu, ka ārā no rītiem tik tiešām ir tumšs!

Trakas, trakas dienas!
Vispirms 18.novembra salūts 17.novembrī mājās. Kāpēc pie mums svinēšanas dienu agrāk? Jo dažām prominencēm jāierodas uz pieņemšanu pie prezidenta, bet nevienu no pasākumiem nevar laist garām! Mājās vispār nekas nenotiek bez viņa līdzdalības, kaut arī nekāda sakara viņam te vairs nav!
18.novembrī bļaustīšanās Skype, tad uzaicinājums vakariņās, salūts Valmierā. Un aši jaukā ideja - braucam uz Rīgu uz salūtu! Tā kā nedaudz samaldījāmies, meklējot draugu mājas, nonācām uz saspiestās Valdemāra ielas. So - salūtu nācās skatīties caur auto logu. Bet mēs neesot neko zaudējuši. Daudzi, kas gājuši uz salūtu, necik daudz nav redzējuši - tikai tās lielās puķes. Un mūziku arī lielākā daļa nav dzrdējuši. Mūsu ieguvums - redzējām tik pat, cik citi vērotāji, mūziku nedzirdējām, toties nenosalām ar!

Aizvien vairāk, lasot ziņas, redzu, ka Godmanis aizliedzis tusēties par valsts līdzekļiem, liek padomāt par prēmiju vajadzību, lielās ministru algas liek iesaldēt... Mazajam cilvēkam tas nozīmē daudz!

Mana lielākā kļūda šajās brīvdienās bija aizbraukt mājās.
Cik ilgi es to nožēlošu, vēl nemāku teikt.

Es smaidu, kaut gribas raudāt.
Viņš tomēr ir tik labs draugs! Un to es vienmēr arī esmu teikusi.

Kristīne teica, ka man veicas - vienreiz gadā aizeju uz Multiklubu, bet bildēs tieku! Un šoreiz pat divās.
Laikam neuztvēru domu - kā veicās? Kur ir tā veiksme?
Uzaicinājumu nav, cilvēkos rādīties arī negribas. Šovakar laiks ir lēns.

Vakar mafijas tusiņš kojās. Izlietoto alkohola vienību skaits nebija liels, toties šorīt jo īpaši smagi.
Labi, ka brīvdiena mājās, bet spēka ta nav kko darīt!
Laikam mans organisms vairs nepanes pat niecīgu alkohola daudzumu. Un labi vien ir.

Un vēl kāds skaists šodienas notikums - simpātisks, blonds puisis pienāca pie manis, sāka uzdot jautājumus par ceļošanu, par kultūru dažādību utt. Piedāvāja nopirkt grāmatiņu. Tikai 50 santīmi. Nu es ar tā kā piekritu. kad jau paņēmu naudiņu, viņš saka - es jums dāvinu! Tas ir projekts.
yes!

Īstenībā es ievēroju, ka katru gadu oktobrī man ir vismazāk ierakstu Cibā.

Ta maza, skaista meitenite deva iedvesmu visai dienai!
Tik smaidiga un jauka!
Paldies!

Šodien mani ir pārņēmis "neko negribu un nevaru". Apkārt viss liekas par skaļu, viss šķiet kā teātris.
Esejām domas neraisās, par cilvēkiem uzjautrināties nav vēlēšanās. Jūtos te kā tāda lelle, kas nolikta visu apskatei. Nav arī ne mazākās saprašanas, kā lai uzlaboju sev omu. Ne kafija, ne enerģijas dzēriens šodien nelīdzēs. Un nogurusi jau es neesmu. Vienkārši galvā domas neraisās. Ne šokolādi, ne gumijas lācīšus negribu.
Vainīgas laikam cilvēku drūmās sejas. Visi satuntulējušies briesmīgi lielās un biezās kurtkās.
Un kā Tev iet un ko Tu dari?

No SEB bankas bankomātiem nauda tiek izņemta biežāk nekā parasti.

http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/139140

Šodienas rītā mani pāršalca ziņa, ka draudzene ir parunājusies ar savu 11gadīgo māsīcu par to, kā tad mazuļi mūsdienās izklaidējas.
Secinājums - mazuļiem vairs nav bērnības. Protams, tas nebūt neattiecas uz visiem!
Bet viņi niekojoties ar stipro alkoholu (es stipro alkoholu pamēģināju 15 gados, pirms tam gan aliņš un vinčiks tika arī iemēģināts), pīpējot (arī uzpīpēju es pirmo reizi 15 gados) un meitenes bučojot puišiem pincīšus!
Arī mēs darījām trakas lietas, bet tās nāca vēlāk, ne jau 11 gadu vecumā.
Kā teica draudzene - ne visās situācijās der frāze "ātri sāksi, ātri beigsi".
Protams, jautājums arī par to, kur šajā visā ir bērnu vecāki.

Un tad vēl reiz padzirdēju tekstu, ka māmiņa savam piecgadīgajam dēlēnam pa brīvdienām bieži nopērkot mazo šampīša pudeli - lai izdzerot un liekot vecākus mierā. Un šī māmiņa jau staigā ar otro bērnu puncī.

Īstenībā Saulkrasti vienkārši rulzz!
Kaut man būtu vairāk brīvdienu - biežāk brauktu!