Pusdienlaikā pieskrēju apskatīt Gauju. Baigi no krastiem izgājusi.
Vakar franču valodā debatējām - ir/nav jāiet balso. "Ir jāiet balsot" pielika pie vietas opozīciju (arī tāpēc, ka viņu franču valodas zināšanas neturēja līdzi mūsējām.
Un šodien, atceroties debates, aizdomājos - nez, vai Kalvītim tagad kāds sit pie sirdsapziņas, ka viņa neapmdomīgi īstenotā politika tagad smagi atmaksājas. Diez vai.
Un sāku sapņot par au pair Francijā.

:D
Palasīju sen senos aprīļa ierakstus manā cibā.
Love is in the air!

Šorīt saulīte ir vairāk mānīga.
Es pat laikam būtu kādam gatava samaksāt, lai uzraksta man kursa darbu! Nevajag pat iedvesmu! Vajag tikai pieķerties tam visam klāt, un varbūt lietas aizies. Un vēl nekad man skolā parādi nav bijuši. Un te pēkšņi divi uzreiz! Briesmas, briesmas. Tikai tiešām jācer, ka man pēc mēneša tas viss beigsies!

Beidzot manā logā saulīte iespīdēja - ceturtdien brīvdiena!

Jau astotā dienā nonstopā. Gribas iepauzēt. Es vairs nespēju kritiku veselīgi uztvert. Šobrīd uz to ir jāsaņemas, bet es nespēju. Tieši vakar par to runājām, ka latvieši ir čikstuļi. Pat dziesma ir Jānim Lūsēnam, kur teksts ir "es nevaru, es negribu" :D

Esmu atvērusies dzīvei, un iespējas nāk!

Rīt kruīzs Rīga - Stokholma - Rīga.

Uzaicinātais cilvēks beidzot sāk izrādīt interesi.
Un ir tāda forša pavasara sajūta, ka tas ir laiks, kad viss atkal sāk plaukt.
Un tomēr varbūt var izdoties...
Taču es dzīvoju sev! Šobrīd noteikti.
Cieš skola :(

Paldies, Elza, par brīnišķīgo svētdienu!
Par jūru!
Par braukšanas stundu ar līdzjutējiem!
Par dragreisu dienas vidū uz Vidzemes šosejas!
Paldies!

Man sirdī sasalums

Man patīk izdzīvot katru nedēļu, jo tā katra nes kko jaunu. Un šodien - you have received scholarship! Yeah!
So, augusta pēdējā nedēļā pazūdu uz Grieķiju! Atpakaļ būšu janvārī :)

Sinoptiķu sliktā laika paredzējumi piepildās vienmēr.

Joka un ziņkārības pēc iemēģināju www.rotor.lv.

"Pēc jūsu interesēm nav atrasta neviena saderība"

Nesaderu :D

Varbūt tas ir mazliet banāli, but I like this kind of men.
Aizeju uz darbu, un puķu jūra līst :)

Kārtējais.
Šorīt izgudroju, ka gribu angļu brokastis ar ceptu bekonu.
Izdomāju, ka vispār varētu turpināt dzīvot angļu stoiciskajā mierā, dzert tēju ar citroniņu et bla bla bla.

Es un Rīga!
Rīga pirmdienas vakarā, naktī, otrdienas rītā.
Un šoreiz es viena. Skatos uz pazīstamajiem tramvaja maršrutiem, ievēroju ēkas, cilvēkus.
Esmu nelabojama.

:D
Skatos Degpunktā gada varoni.
Nu tak tie vadītāji! Tiešraide, taču!
Vārds "kapitāli" diez vai der tiešraidē, komentējot maza bērniņa atbildi :D

Jūtu, ka būs vēl daudz līdzīgu smaidu :P

Nespēju saprast. Kāpēc ir tā, ka tos cilvēkus, kuri Latvijā strādā par gaļas izcirtējiem, krāvējiem u.c. melnstrādniekiem, tauta nicina un pat gandrīz par padibenēm uzskata, bet tos, kuri Īrijā šampinjonus lasa, salātus un arī citus melnos darbus dara, latvieši, tautieši, gandrīz vai apskauž un nekādā gadījumā ne par kādām pabirām neuzskata?
Tas ir vnk latviešu sindroms, kas manī pēdējā laikā aizvien vairāk neizpratnes izraisa.

Jau tagad sēžot darbā, mani pārņem neliels izmisums - un ko gan lai sadara līdz plkst. 21?
Apkārt ir tāds troksnis no grīdu tīrāmās ierīces. Pie cilvēku radītā trokšņa jau ir pierasts.
No vienas puses - labi būt darbā. No otras - kā man gribas normālu darbu kā visiem cilvēkiem!
Kad var sestdienu rītos pagatavot siltas un gardas brokastis, pēc tam pieķerties nelieliem mājas darbiņiem...
Ak, es, sapņotāja!
Un mūždien tā!

Sapnī mani mocīja bailes. Visu laiku šķita, ka nokavēšu darbu, ka man būs savādāk jāstrādā.
Un tagad viss turpinās realitātē.
Rokas trīc. Kriminogēnā pasaule. Un mani moka bailes.

Ejot uz darbu, sētnieks man ar smaidu sejā novēlēja mīlestības pilnu mīlētāju dienu!
Lai arī viņam drusciņ samisējies ar tiem datumiem, bet pacilātības noskaņu tomēr radīja!

Atliek vien divas dienas pēc kārtas ar modinātāju mosties 7 am, kad trešajā bez modinātāja var šādā rīta stundā pamosties.
Un tas tieši šodien, kad varētu gulēt, cik vien tīk!