Ja nesēdētu uz kārtējām antibiotikām, tad noteikti būtu pelnījusi šampīti šovakar!
13.jūlija augstskolas sēdē pieņemts lēmums, ka man uz 2009/2010 mācību gadu piešķirta budžeta vieta! Jej!!! Pirmajā gadā tiku pie budžeta, tad divus nē, un nu atkal man tas ir!
Rokas un balss trīcēja, kad to ieraudzīju. Un fantastiski laba sajūta!

Šorīt saulīte ir vairāk mānīga.
Es pat laikam būtu kādam gatava samaksāt, lai uzraksta man kursa darbu! Nevajag pat iedvesmu! Vajag tikai pieķerties tam visam klāt, un varbūt lietas aizies. Un vēl nekad man skolā parādi nav bijuši. Un te pēkšņi divi uzreiz! Briesmas, briesmas. Tikai tiešām jācer, ka man pēc mēneša tas viss beigsies!

Man patīk izdzīvot katru nedēļu, jo tā katra nes kko jaunu. Un šodien - you have received scholarship! Yeah!
So, augusta pēdējā nedēļā pazūdu uz Grieķiju! Atpakaļ būšu janvārī :)

Nespēju izšķirties, ko īsti pasniedzēji šajā semestrī vēlas mums pateikt.
Vai to, ka labāk būtu bijis, ja mēs visi tagad kkur Kanāriju salās cepinātos saulītē, bet tā kā mēs tur neesam, tad mācieties, briesmoņi?
Vai viņi grib parādīt tiem, kas tur Kanārijās tagad hajo, ka augstākā izglītība ir sūri un grūti sasniedzama, ka hajošanu saulītē viņi vēlāk nožēlos?
Vai arī viņi grib panākt to, lai mums riktīgi sāk riebties viss saistībā ar tūrismu, un pēc augstskolas beigšanas mēs aizejam pavisam citā jomā strādāt, so viņiem nekādas konkurences nebūs.

Mēs tiekam izdrāzti ne pa jokam. Vai varbūt es tikai tagad ieraudzīju, ka tā notiek? Nē, līdz šim viss bija daudz maz OK.

Diena jau pusē, bet pie prakses atskaites tā arī neesmu ķērusies.
Tā vietā tika uztaisīta fantastiski superīgs pārskats 3 veidos par Latvijas rajoniem un pagastiem. Man ieskaitē noteikti būs 10 :)

Tā jau forši - no rīta dalīt mazajiem skolnieciņiem balonus, bet pēc tam sēdēt ar studentiem pārpildītā zālē un klausīties smieklu šaltī par katru vārdu, kuram pavisam nedaudz var būt divdomīga pieskaņa.
Bāc, man tomēr tas viss tik ļoti ir pietrūcis vasaras garumā!!!

Cik gan daudz var dot aizkari! Manai istabiņai beidzot ir tiešām skaisti aizkari, dzelteni. Un tie tik fantastiski piepilda istabiņu!
Un es kaut kā jūtos tik pasargāta...
Jaunā nedēļa, septembris, jaunais mācību gads... Tas sākas ar visādiem jaunumiem un, cerams, nesīs pozitīvas pārmaiņas.
Pus10 jau jābūt darbā, lai sagatavotos mazo sagaidīšanai.
Pēc tam pašai skola. Vakarā darbs. Klubu gan vairs negribas.

Es ceru, ka vakardiena būs mani izmācījusi.
Kas par daudz, tas par skādi!
Šodien negribas redzēt ne cigaretes, ne alkoholu. Varbūt šoreiz izdosies!
Un tas nemaz vairs nebija forši - sēdēt pilsētas centrā un atklāti lietot alkoholu.
Arī krusttēvs aizrādīja. Ja jau pat tā notiek, tad tas tiešām ir par traku.
Nekas, tagad skola... Esmu taču nolēmusi mācīties vēl desmitreiz cītīgāk!

Vēl mēnesis un skola lielos vilcienos cauri.
Un nespēju saprast - par ko te tie tūsktoši jāmaksā!!!

Skola ir tepat uz sliekšņa...

Apskatoties lekciju grafiku, sapratu, ka vairāk par jauniem zābaciņiem man vienkārši gribēsies kādu dienu no nospēka piedzerties...Jo viss būs apnicis. Atgriežas vidusskola...1.semestrī man ir krievu, angļu un franču valoda...Gluži kā valodnieks sajutos...

Attā, es uz skolu!
Kad būšu mājās - nezinu. Lieli plāni šaj nedēļas nogalei :)

Vakar laikam izraudāju asaras ilgam laikam.
Vilku plusiņus un mīnusiņus, domāju, zvanījos, runājos ar vairākiem cilvēkiem.
Un izlēmu.
Nesvaidīšos. Ja reiz bija tā domāts, tad pie tā arī palikšu.
Septembrī būšu valmieriete, studēšu tūrismu, domājams, par valsts līdzekļiem. Cerēšu arī uz stipendiju un kojām. Tuvi cilvēki būs blakus...

politikas ieskaiti, šķiet, uzrakstīju cik tik briesmīgi vien varēju...

Latviešu valodas olimpiāde krustiņa dēļ. Bija grūti.

Es esmu tiešām priecīga un lepojos ar sevi! Ja 1dien es tiku nolikta no galvas līdz kājām, gandrīz vai pazemota visu priekšā, tad šodien dzirdēju tikai un vienīgi labus vārdus! Cilvēkiem tiešām esot paticis, kā es runāju! Skolotāja arī bija sajūsmā! Lai viņa kādreiz būtu par kko patiešām sajūsmā???
Nu ko - rajona ZVIRBULĪTĪ 1.vieta un tālāk seko nākamā kārta!
Un man esot stipendija par janvāra mēnesi!!!
Un paldies, klasesbiedr  esers , ka tomēr nesaki man striktu nē ŽĒ VĒ jautājumā :)

Ārā krīt tik skaists sniegs...Gribētos lidot.... Varbūt kādreiz:)

Ir tik sasodīti laba sajūta, kad no skolas var mājās pārrasties pus12. Sasmērēju smuki maizītes, saliku sieriņu viršu, ieliku mikrovellē... Parasti atnākot no skolas esmu jau tik tālu nobesījusies, ka pat par ēšanu domāt negribas. Un pat pusdienas gatavošu!
Esmu vēl pilna enerģijas citām nodarbēm šodien, ko parastā dienā nebūtu varējusi atļauties.

Man ir apnicis mācīties. Vēl līdz šim bija tā, ka es vairāk vai mazāk to darīju, jo TĀ IR JĀDARA, bet tagad... Apnikums!