Vakar laikam izraudāju asaras ilgam laikam.
Vilku plusiņus un mīnusiņus, domāju, zvanījos, runājos ar vairākiem cilvēkiem.
Un izlēmu.
Nesvaidīšos. Ja reiz bija tā domāts, tad pie tā arī palikšu.
Septembrī būšu valmieriete, studēšu tūrismu, domājams, par valsts līdzekļiem. Cerēšu arī uz stipendiju un kojām. Tuvi cilvēki būs blakus...