No rīta ieslēdzu TV, bet tur rāda Rīgu un Vanšu tiltu. Nodomāju, ka ne reizi mūžā vēl neesmu ar kājām tam pāri gājusi. Radās ideja - jāapciemo tā mazais brālis Valmierā, kam pāri arī līdz šim nav sanācis doties. Un vēlme ķert saules starus bija nepārvarama. Gara pastaiga, daudz jaunu apmeklētu vietu, saules prieks un, protams, Vanšu tilts. Jūtos nopelnījusi vienu sidriņu :)

No 1dienas patstāvīga dzīve šajā pilsētā...


Bāc! Es biju rēķinājusies tikai ar septembri...

Kurš iekš to Valmier` 4dien`s un 5dien`s vakar`?
Makten gribās alutiņu un vienkāršrunu.

Manā darba laikā te uzradās Staņislavs Olijars. Sportistu mums te pilns, bet tik titulētu - neviena!

Attā, es uz skolu!
Kad būšu mājās - nezinu. Lieli plāni šaj nedēļas nogalei :)

Vakar laikam izraudāju asaras ilgam laikam.
Vilku plusiņus un mīnusiņus, domāju, zvanījos, runājos ar vairākiem cilvēkiem.
Un izlēmu.
Nesvaidīšos. Ja reiz bija tā domāts, tad pie tā arī palikšu.
Septembrī būšu valmieriete, studēšu tūrismu, domājams, par valsts līdzekļiem. Cerēšu arī uz stipendiju un kojām. Tuvi cilvēki būs blakus...