Es nekad tam nebūtu ticējusi! Pat ar ne mazāko savas sirds daļiņu!
Neilgi pirms 16:00 klauvējiens pie durvīm, bet, tās atverot, es ieraugu Mīļumu ar rozēm un Rafaello!!!
Biju bez valodas. Man visi riņķī un apkārt taujāja, ko es dāvināšot Mīļumam, bet es tik atteicu, ka mēs šos svētkus nesvinam. Un pārējie par šādu atbildi bij neizpratnē. Mīļums nav no tiem, kam patīk baigi izrādīties un atzīmēt mēnešu un gada kopā būšanas svētkus. Lai arī es zinu to datumu un reiz viņam esmu to arī atklājusi, nekad neesmu uzspiedusi - MUMS TAS JĀSVIN!!! Tāpēc neko negaidīju, negatavojos. 14.februāris līdz plkst. 16:00 man bija parasta 2diena...
Un tagad es jūtos patiešām mīlēta un laimīga!!!

Es esmu tiešām priecīga un lepojos ar sevi! Ja 1dien es tiku nolikta no galvas līdz kājām, gandrīz vai pazemota visu priekšā, tad šodien dzirdēju tikai un vienīgi labus vārdus! Cilvēkiem tiešām esot paticis, kā es runāju! Skolotāja arī bija sajūsmā! Lai viņa kādreiz būtu par kko patiešām sajūsmā???
Nu ko - rajona ZVIRBULĪTĪ 1.vieta un tālāk seko nākamā kārta!
Un man esot stipendija par janvāra mēnesi!!!
Un paldies, klasesbiedr  esers , ka tomēr nesaki man striktu nē ŽĒ VĒ jautājumā :)

Ārā krīt tik skaists sniegs...Gribētos lidot.... Varbūt kādreiz:)