Izejot no mājas, viņa pirmei vārdi bija - Nu tad pēc zeltinieka!
Es nenoticēju... Bet vajadzēja!
Jau pēc pusstundas ar 2 zeltiniekiem un vienu pilzenīti pārblīvētajā estrādē mēs meklējām kādu brīvu vietiņu, kur atlikt savas pēcpuses. Atradām.
Pāris dūmi, mīļas sarunas, alus...
Viņa draugi, ar kuriem pārmaiņas pēc es varēju interesanti parunāties un pasmieties...

Šorīt - zvans. Tu saviļņoji mani.

Es nekad tam nebūtu ticējusi! Pat ar ne mazāko savas sirds daļiņu!
Neilgi pirms 16:00 klauvējiens pie durvīm, bet, tās atverot, es ieraugu Mīļumu ar rozēm un Rafaello!!!
Biju bez valodas. Man visi riņķī un apkārt taujāja, ko es dāvināšot Mīļumam, bet es tik atteicu, ka mēs šos svētkus nesvinam. Un pārējie par šādu atbildi bij neizpratnē. Mīļums nav no tiem, kam patīk baigi izrādīties un atzīmēt mēnešu un gada kopā būšanas svētkus. Lai arī es zinu to datumu un reiz viņam esmu to arī atklājusi, nekad neesmu uzspiedusi - MUMS TAS JĀSVIN!!! Tāpēc neko negaidīju, negatavojos. 14.februāris līdz plkst. 16:00 man bija parasta 2diena...
Un tagad es jūtos patiešām mīlēta un laimīga!!!

Es esmu stipra meitene, bet ja nebūtu, tad asarām tagad ļautu vaļu.
Kāpēc vienmŗ sanāk tā - es kādam paslavēju to, cik ļoti foršs man ir Mīļums, cik viņš jauks un visādā citādā ziņā lielisks, un tad... Viņš ņem un pierāda sevi no pavisam citas (sliktas) puses. Es pieņemu arī to, ka visas dienas garumā man tika uzdots pa nerviem arvien vairāk un vairāk un vakarā es vienkārši sabruku, bet viņš vismaz varēja drusku vairāk atbalstīt mani. Kāpēc brīžos, kad man ir slikti, viņš mani mīļo tikai tādā gadījumā, ja ir dzēris???

Saka, ka tā, kā sagaidīsi Jauno gadu, pavadīsi visu gadu. Kaut nu!!!!

Es cenšos, tik ļoti cenšos, ka vairs pat nav tā stadija, kad asaras pašas birst vai, kad gribētos raudāt, bet asaras tomēr apspiežu. Vai stadija, kad gribētos viņam uzrakstīt SMS un pasūtīt nez cik mājas tālāk. Fonā skan "Cold Cold Christmas". Un paliek auksti. Tuvojas Ziemassvētki. Visu laiku mana vienīgā vēlēšanās bija, kaut es varētu tikt tajā dienā prom no ģimenes un būt kopā ar Mīļumu, bet vairāk nudien nezinu, vai to gribu. Totāls atsalums sirdī, pilnīgi vienaldzība, riebjos pati sev. Kas īsti ir mīlestība? Patiešām bezmērķīgs process. Nē, manā mīlestībā ir mērķis - panākt, lai viņš mīlētu mani. Bet nu tas nav manos spēkos. Ko lai dara, ja esmu viņam vienaldzīga??? Viņš vispār nerespektē mani, manas vēlmes, manas aizraušanās. Ja viņš pēkšņi izdomā, ka 5dien jābrauc kkur, tad tā noteikti ir jādara, bet es jau 6dien esmu izdomājusi, ka otrdien uz EST varētu aiziet, tad tas nav pilnīgi nekas, ka viņš 2dienas pusdienlaikā pasaka - aj, nē. Ar klasesbiedriem iesim filmu skatīties.
Vemt man no viņa klasesbiedriem (piedod, lūdzu!!!). Zinu, ka atliks vien no viņa puses viens smaids, un es atkal smaidīšu viņam līdzi. Būs atkal baigi labi. Nē, man nav bail palikt vienai, jo es zinu, ka viena es nebūšu. Bet tā ir tā pozitīvā apzināšanās, ka man ir draugi. Ka man ir cilvēki, kam es varu piezvanīt.
Bet es patiešām viņu mīlu. Un nevaru es iedomāties sevi bez viņa. Varu vienu vakaru aiziet patusēt ar citiem, bet tas tikai uz 1 vakaru, vairāk ne.
Laikam tomēr paraudāšu...

Es tikai 2x savā mūžā esmu aizgulējusies. Un viena no tām reizēm bija šorīt. Pus11 jau bija jābūt mūzikas skolā, bet pamodos tikai 10:15 tāda skriešana! Bet neviens nedusmojās! Un vispār baigi foršā dieniņa bija. Smiltenē tīri OK padziedājām...Mīlu dziedāšanu! Un ne tikai...

Ir 4dienas vakars. Rīt uz skolu principā nav jāiet, jo konkursā jādzied. Riņķī un apkārt klausos, ka daži tomēr taisās iet. Tā nu viņu darīšana. Un ir tik laba sajūta, ka tā 5diena pienākusi vienu dieniņu ātrāk.
6dien atkal sāksies visi tie nejaukie un briesmīgie semināri. Nepatīk man! Nē, tā jau ir OK, tikai tas , ka tur tik daudz laika jāpavada...
Un nākamnedēļ sākas florbols. Uz katru Mīļuma spēli tak jātiek. Hmmmm...tas nekas, ka viņš ne reizi nav bijis ne uz vienu Ancoras koncertu, kā arī ne uz vienu vijolnieku ansambļa konkursu. Skolas korī viņš pats dzied, tas neskaitās. Ak, jā - arī vokālo ansambli šajā sastāvā viņš nav dzirdējis. Jau aizsūtīju ziņu, ka rīt viņam būs tāda iespēja. Nez - izvēle viņa rokās!
Un 5dienas vakarā ar Mīļuma vecākiem braucam uz Cēsīm - ģimenes tusiņš...Eh, jārādās no labās puses:)

Jawku jums visiem nedēļas nogali!