Es esmu stipra meitene, bet ja nebūtu, tad asarām tagad ļautu vaļu.
Kāpēc vienmŗ sanāk tā - es kādam paslavēju to, cik ļoti foršs man ir Mīļums, cik viņš jauks un visādā citādā ziņā lielisks, un tad... Viņš ņem un pierāda sevi no pavisam citas (sliktas) puses. Es pieņemu arī to, ka visas dienas garumā man tika uzdots pa nerviem arvien vairāk un vairāk un vakarā es vienkārši sabruku, bet viņš vismaz varēja drusku vairāk atbalstīt mani. Kāpēc brīžos, kad man ir slikti, viņš mani mīļo tikai tādā gadījumā, ja ir dzēris???