Vakar aizgāju apraudzīt jauno Chill-inn interjeru.
Tik daudz maziņu cilvēku apkārt. Viņiem visiem tiešām astoņpadsmit? Un tad, izrādās, 26 gadus vecu paziņu neielaiž, jo viņš bez dokumentiem.
Uzrādās viens frīks. Reiz kaut kad bijām runājuši, tagad, kad sastopamies uz ielas, es pieklājības pēc sasveicinos, bet viņš pat nereaģē. Un vakar, čalis drosmei sadzēries, nāk klāt un tādu ūber draugu nu tēlo. Kad ir skaļa mūzika, ir jāpieliecas visai tuvu, lai sarunātos - kā tam čalim mute smirdēja! Tā iemesla pēc vien bija nepārvarama vēlēšanās ātri tikt no viņa vaļā.
Pēc tādiem izgājieniem oma sabojāta.
Kārtējais neizdevies piektdienas vakars.
Šodien mājās, nosvinēt ģimenes janvāra jubilejas.

Esmu atvērusies dzīvei, un iespējas nāk!

Rīt kruīzs Rīga - Stokholma - Rīga.

Uzaicinātais cilvēks beidzot sāk izrādīt interesi.
Un ir tāda forša pavasara sajūta, ka tas ir laiks, kad viss atkal sāk plaukt.
Un tomēr varbūt var izdoties...
Taču es dzīvoju sev! Šobrīd noteikti.
Cieš skola :(

Ejot uz darbu, sētnieks man ar smaidu sejā novēlēja mīlestības pilnu mīlētāju dienu!
Lai arī viņam drusciņ samisējies ar tiem datumiem, bet pacilātības noskaņu tomēr radīja!