Jau tagad sēžot darbā, mani pārņem neliels izmisums - un ko gan lai sadara līdz plkst. 21?
Apkārt ir tāds troksnis no grīdu tīrāmās ierīces. Pie cilvēku radītā trokšņa jau ir pierasts.
No vienas puses - labi būt darbā. No otras - kā man gribas normālu darbu kā visiem cilvēkiem!
Kad var sestdienu rītos pagatavot siltas un gardas brokastis, pēc tam pieķerties nelieliem mājas darbiņiem...
Ak, es, sapņotāja!
Un mūždien tā!