Šodienas rītā mani pāršalca ziņa, ka draudzene ir parunājusies ar savu 11gadīgo māsīcu par to, kā tad mazuļi mūsdienās izklaidējas.
Secinājums - mazuļiem vairs nav bērnības. Protams, tas nebūt neattiecas uz visiem!
Bet viņi niekojoties ar stipro alkoholu (es stipro alkoholu pamēģināju 15 gados, pirms tam gan aliņš un vinčiks tika arī iemēģināts), pīpējot (arī uzpīpēju es pirmo reizi 15 gados) un meitenes bučojot puišiem pincīšus!
Arī mēs darījām trakas lietas, bet tās nāca vēlāk, ne jau 11 gadu vecumā.
Kā teica draudzene - ne visās situācijās der frāze "ātri sāksi, ātri beigsi".
Protams, jautājums arī par to, kur šajā visā ir bērnu vecāki.

Un tad vēl reiz padzirdēju tekstu, ka māmiņa savam piecgadīgajam dēlēnam pa brīvdienām bieži nopērkot mazo šampīša pudeli - lai izdzerot un liekot vecākus mierā. Un šī māmiņa jau staigā ar otro bērnu puncī.

Agrāk dabūt oliņu Kinder Surprise bija tāds prieks!
Ar māsu aši, aši iztinām to no čaukstošā papīriņa, kārām acīm noraudzījāmies uz šokolādi, bet vispirms bija jāsaliek mantiņa. Un šokolādi ēdām tikai maziem gabaliņiem! Nekur taču neražoja tik garšīgu šokolādi kā Kinder, kas garšo bērniem!
Šodien, garlaicības mākta, attinu no vecmāmiņas uz svētkiem saņemto saldumu paku. Tur iekšā Kinder oliņa. Apēdu visas mazās piena šokolādes un tikai pēc tam ķēros klāt oliņai. Man vnk negaršo tumšā šokolāde.