Šodienas rītā mani pāršalca ziņa, ka draudzene ir parunājusies ar savu 11gadīgo māsīcu par to, kā tad mazuļi mūsdienās izklaidējas.
Secinājums - mazuļiem vairs nav bērnības. Protams, tas nebūt neattiecas uz visiem!
Bet viņi niekojoties ar stipro alkoholu (es stipro alkoholu pamēģināju 15 gados, pirms tam gan aliņš un vinčiks tika arī iemēģināts), pīpējot (arī uzpīpēju es pirmo reizi 15 gados) un meitenes bučojot puišiem pincīšus!
Arī mēs darījām trakas lietas, bet tās nāca vēlāk, ne jau 11 gadu vecumā.
Kā teica draudzene - ne visās situācijās der frāze "ātri sāksi, ātri beigsi".
Protams, jautājums arī par to, kur šajā visā ir bērnu vecāki.

Un tad vēl reiz padzirdēju tekstu, ka māmiņa savam piecgadīgajam dēlēnam pa brīvdienām bieži nopērkot mazo šampīša pudeli - lai izdzerot un liekot vecākus mierā. Un šī māmiņa jau staigā ar otro bērnu puncī.