esmu tepat.
ne kripatiņu neizkustējusies un apjukusi vēl vairāk kā iepriekš.

Ir pagājuši 3 mēneši un vienīgais, kas ir kustējies uz priekšu ir attīrīšanās no liekajām mantām.

Netieku praksē.
Netieku darbā. Rīt dabūšu atbildi un pat nezinu ko gribu dzirdēt..
- Jā, mums der, nāc strādāt. / lielais satraukums par to, vai tiešām deru. Iepriekšējā "izmēģinājuma" pieredze izvērtās briesmīgi.
- Nē, mums tomēr nebūs pa ceļam. / lielais satraukums par to, vai es vispār kaut kur tikšu.. un lielā cerība par praksi aiz robežām un tālu no komforta zonas.


Nu ko. Fingers crossed. Zinu tikai to, ka es atkal paceļu galvu un lūdzu, lai piešķir labāko rezultātu, kas iznāk no šīs situācijas.