lovenight's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Friday, April 28th, 2017
19:41
Laura Lo ft. Chris Oak – Little Weird

(ir ko piebilst)

Thursday, April 27th, 2017
20:42 - šis būs traki.
ir jau tā, ka sevi var cheer up and up.
Bet jau otrā diena garām un nekā. šis sagraus to mazo pašapziņu vēl vairāk. būs grūti atkal noticēt.

gribas sēdēt kaut kur stūrī, ar vīna glāzi, mīļi nobružātu skiču bloku un būt ar sevi.
un ak jā, sarunāties ar zvaigznēm. varbūt pietiktu arī ar sarunu par tām.


runāt par un ap mistiskām lietām, tā, lai saprastu tikai es.
bet, lasot citu tekstus Tu liec iekšā savu pieredzi un savas domas, vai ne?
vai arī nē.

(ir ko piebilst)

Wednesday, April 26th, 2017
11:16
Make yourself a priority.

(ir ko piebilst)

Friday, April 21st, 2017
14:44 - Pārvākt/savākt sevi
Ir tā. Ka īsti jau negribas prom.. šeit nav super ērti/labi/lēti, nu nav sapņu dzīvoklis. Bet bija tīri OK. Mājas.

Un tagad jāvāc savas mantas, sevi prom uz it kā jau, loģiski, ērtāku/labāku/lētāku vietiņu.

Negribas.
Pat nezinu kāpēc. Neloģiska es.

Toties būs man jaunais gads. Vismaz sajūta tāda - simboliski jauns sākums.

Ak, jā. Cilvēki apaug ar daudz daudz nevajadzīgām mantām. Miljons mantas. Spēka nav.

(ir ko piebilst)

Thursday, April 20th, 2017
15:37
Tad Tu būsi slinkais Fredijs. Ar eksotisku kokču.
-- tramvaja strīds par to, ka dzīve nav tikai laika nosišana.

Simpātiskas sarunas.

(ir ko piebilst)

Wednesday, April 19th, 2017
15:13
Noguris es. No cilvēkiem un pati sevis.
Tik ļoti, ka laiks uz rokas šodien pat likās par smagu.

(ir ko piebilst)

08:35
Un uzbūvēt sev mazu visumu.
Pašai ar savām domām par sevi un būt tur, tik cik ilgi vajadzēs.

(ir ko piebilst)

Sunday, April 16th, 2017
13:44 - Haruki Murakami. Bezkrāsu Cukuru Tadzaki [..]
Šī grāmata ir tāda, kas man pietrūka. Šādi stāsti atstāj to savādi patīkamo sajūtu un domas, kas vēl ilgi ir apdomājamas. Šis romāns ir tuvs un spēcīgs. Un paņemt kaut ko sev ir tik vienkārši un gribas vēl. Murakami varētu būt mans šī brīža top rakstnieks.
Vienkāršs. Patiess. Un dzīvs. Notikums.

Izvilkumi.

F.Lists - Le Mal du Pays.
* Ainava, kas cilvēka sirdī raisa neizskaidrojamas skumjas. Ilgas pēc mājām. Vai arī nostaļģiju.

Vidusceļa nav. Ir vai nu lēkt, vai nelēkt.

Tā dzīve, sadalīta starp divām vietām. Vietu kurp doties un vietu kur atgriezties.

Centīgi uzbūvēt sev mazu visumu.

Mēs tolaik kaut kam stipri ticējām, mēs tolaik spējām kaut kam stipri ticēt. Un tas nemaz nav tik viegli - nepagaist kaut kur tukšumā.

(ir ko piebilst)

Saturday, April 15th, 2017
18:51 - Ir vieglāk.
Bez lielām pretenzijām aizgāju uz baznīcu.
tik viegli tur būt bija pirmo reizi.

(ir ko piebilst)

Friday, April 14th, 2017
20:16
- Ee, nepūties, djetka.
- Djetka apvainojusies uz pasauli. Lai griežas atpakaļ.
- Par ko apvainojusies?
- Aij, nezinu. Neklausās mani. Vai es viņu, mums abām tagad krīze, ja nu kas.
- Par pasauli pilnīgi skaidrs, ka krīze.. Bet tev? Kas noticis? Varu kaut kā palīdzēt? Rums ar kolu pirmdien?

Tā krīze taps apārstēta.

(ir ko piebilst)

16:23
- Tu neesi nenozīmīgs cilvēks!
- Paldies. Bet problēma ir manā galvā.

(ir ko piebilst)

01:32
Un sāpe krūtīs iebira.
Tā pati vecā.
Tā, kas lika atsperties un saņemties.

(1 comment | ir ko piebilst)

Thursday, April 13th, 2017
15:44 - cilvēki.
Patiesībā ļoti grūti dzīvot ar apziņu, ka nevienam taču tāpat nerūp, visiem viss vienalga, jo tā kopumā skatoties mēs jau esam katrs pats par sevi.
Ar sevi jau ir labi, forši un vientulība ir vajadzīga.
Ilgi bija tā, ka paturēt, nepateikt, neuzkraut citam to smagumu. Es visu varu pati.

bet.bet..

Ir jau tā, ka aitas ganās baros un ērgļi lido vieni. Bet.
Kur redzēts, kad cilvēks gāž kalnus viens pats? Vienmēr ir labā roka, kreisā pašam un vēl stipra aizmugure. Draugi. Cilvēki. Biedri.Sauc kā gribi.

dzīvot cilvēks viens var [nemaz neapšaubu], tikai cik ilgi? Tās vientulības krājas un zūd ticība. Uzticēšanās.
Es runāju par tiem, kas blakus, tuvāki par, čau, kā iet? - normāli.

Un viss šis tikai tāpēc, ka pietika drosmes aizsūtīt un pajautāt - kas tā par rozā mākoņu burvību, praksējies?
Nē. Strādājot. Stabili 5 gadus neesam tikušās, kur nu vēl sakarīgi runājušas. Vienkārši zinām viena otru.
*nāc ciemos, parādīšu, parunāsim* Es runāju tieši par šādu vienkāršību, cilvēcību un vieglumu. Nevajag apvainoties uz cilvēkiem. Vienkārši esi un esi jauks.

(ir ko piebilst)

Wednesday, April 12th, 2017
16:06
Cause I've never never had so much to gain and threw it all away.

current music: SBTRKT - Never Never (feat. Sampha)

(ir ko piebilst)

Tuesday, April 11th, 2017
22:38
Klau, sviesta ciba!

Tu esi ļoti, ļoti īpaša, te nolikts, izrakstīts, sarakstīts, izlikts, paslēpts tik daudz.
Mazā atkarībiņa. Bet zini, ko? Es laikam te jau par daudz.
Šie brīdinājumi jāuztver nopietni. Tas tā ja nu kas.

(ir ko piebilst)

Monday, April 10th, 2017
09:57 - Tas dizainers no Egensa.
Slice of Life.
Tev jāpasniedz telpā tā, lai rastos iespaids, ka tas ir kadrs no kāda cilvēka/-u dzīves. Mazumiņš no dzīves.

Kajs Fiskers - Formai kā tādai nav nekādas jēgas, ja tā nav saistīta ar konkrētu saturu.

Neglīts - tāds objekts, kas maskē vai izkropļo savu funkciju
Skaists - tāds, kas atklāj savu funkciju un konstrukciju tik pilnīgi, cik vien tas iespējams.

Filips Starks. Nefunkcionālists. Interese par organiskām formām. Viņa firmas zīme ir rags.

Biomorfa mēbeļu forma.

Tas, kas mani atgrūž un pievelk vienlaikus ir haoss.
Saldās gaidas, pagaidām tas negribas raksturot kā “iemīlēšanās" vai "aizraušanās", vēl brīdi izbaudu šo jauko sajūtu. Nebūtu domājis, ka tā varu rīkoties, tas nav manā stilā. Bet gan daiļliteratūraa, gan reālā pasaule rāda, kā tādas lietas pastāv gandrīz vai likumīgi. Pirms tam vīzdegunīgi esmu atkratījies no šādām dilemmām, uzskatīdams, ka tas attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri nezina savas robežas. Esmu kļūdījies.

- Vai uzskati mani par traku?
- kā lai saka.. cilvēku vēlmes ir dažādas. Un es neuzskatu, ka būtu tiesīgs šķirot, - tas ir pareizi, tas, lūk, nav pareizi. Tomēr gribētos zināt, kā nonāci līdz tādai idejai.


Tie mani izvilkumi, kuri aizķērās un pieķērās.
Bet kopumā, šausmīgi dīvaina grāmata un es domāju, ka priekš manis par daudz un noteikti nelasīt otrreiz. Beigās pāris reizes taisīju ciet un dievojos, ka pietiks.
-Bet es taču tik tuvu beigām. Saņēmies!

Pretīga. Patiesa un traka grāmata.
The world is crazy and art - the most.

(ir ko piebilst)

Saturday, April 8th, 2017
15:38 - Slice of Life.
Ļoti bail atkal noslēgties un dzīvoties vienai.

Bet auklīti tēlodama sanāca ielasīt grāmatu. Nu tā dikti ieskrieties, tā, ka tagad nevar atrauties. Tas viss tāpēc, ka patrāpījās ļoti jauks un mierīgs bērniņš.

Tas gluži kā ieskrienoties, ir grūti apstāties, nobremzēt, bet tad saproti, ka vieglāk ir turpināt skriet un noskriet līdz galam.
Runājot par skriešanu. Jau pāris nedēļas nevaru sevi piespiest iziet paskriet, īsti pat nesaprotu kāpēc, jo iekšā jau kas pilnīgi skaļi klaigā, nu ej taču. Padomā par sevi beidzot.

Nu tad. Lasās iesāktais Togrims Egens - Dizainers. Pamazām tuvāk Ēdenei, kas pacietīgi plauktā šodien sauļojas.
Būs izvilkumi. Šoreiz vairāk kā parasti. :)

(ir ko piebilst)

Friday, April 7th, 2017
12:28 - Skaudri.
Nerūpējos par sevi. Ikdienas ibuprofeni un smaidīt atkal, aizmirst un nemeklēt cēloni.

Pirmo reizi sabļāvu. Šausmīgi stulba sajūta. Piecas reizes atvainojos, vissliktākais, ka nebija jau īsti iemesla.

(ir ko piebilst)

Thursday, April 6th, 2017
00:01
Tiec vaļā no iekšējās vētras, lūdzu.

(ir ko piebilst)

Wednesday, April 5th, 2017
21:01
...

-Lai Tev veicas tad!
-Paldies. Tev arī.
- Čau! Lai labas brīvdienas.. un priecīgās Lieldienas!
- Čaaū. Paldies, Tev arī! :)

*pēc 2 minūtēm.atnāca atpakaļ.

- Un..Tu esi forša!
- (apstulbums) Paldies?!

*un prom bija.

un tad lielais smaids. Jo vārdi dara tik daudz. Paldies par mazo, jauko. :)

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba