Šīs dienas varētu ietvert kā ārprātīgu atzīšanos.

Brīžiem ir tik slikti, ka viss liekas melnāks par melnu.
Man ir bail pašai no sevis.
Un es atgrūžu mīļos.
Kaut gan viss, kas man tajā brīdī ir vajadzīgs ir mīļš apskāviens un sapratne.

Sapratne par to, kas man pašai nav saprotams.
Vai tā izpaužas depresija?
Un man nav ne jausmas ko iesākt. Jo skaidri domāt izdodas ne vienmēr. 2 dienas prieka. 2 dienas bezdibeņa. un atkal no jauna.