Ir progress.
Es pastāvu par savu. Es nejūtos vainīga par sīkumiem.
Es saku ko es domāju (ne pāri normām, ne lai aizskartu), bet sanāk tik un tā. Un tad man ir pārdomas par to, vai esmu ļauna, vai neprotu vairs sarunāties.

Mani kaitina tieši special snowflake (1). Man reāli aizņem dienas, lai es sevi nomierinātu pēc tādām sarunām. Un šobrīd es cenšos atrast iemeslu, kāpēc man šis viss tik ļoti besī.