es atklājos.
pamazām tēmas, kas kādreiz šķita tik ļoti nepieklājīgas (lasīt kā - slēgtas, apkaunojošas) vai nezinu kādā ziņā neizrunājamas tagad šķiet pat ļoti vajadzīgas.
kļūst vieglāk. saprotu, ka pasaule ir tik plaša un es neesmu te tāda viena. sāp arvien mazāk un tīņa aizvainojums par to, ka nav pilnas ģimenes ir tālu prom. esmu nu jau pāri un gandrīz spēju par to runāt.
pagāja 10 gadi.
bet vispār. esmu šeit.