Un Berlīne man tā līdz galam nepatika.
Bijām gan skaistā dzīvoklītī, kur augstie griesti, vienkāršas un pavisam maz mēbeles, dēļu grīda un skaista sakopta kāpņu telpa. Bet izejot ārā Tu uzreiz esi miskastē. Drazas visapkārt. Tīrs bija tikai pie valdības ēkas, respektīvi tikai pašā, pašā centrā un tad ārpus guļamrajoniem.
Un tas mani riktīgi sita ārā no sliedēm.
Un visur tikai junk food. Lai tiktu pie normāla ēdiena ir krietni jāpacenšas. Tā, kā varbūt pat jābrauc ar diviem vilcieniem.
Toties kebabi un street foods iet uz urrā. Varētu pat būt kā nacionālais.

Tā noteikti nebija mana pilsēta. Bija, protams arī skaisti un bija arī garšīgi, bet man tad labāk tepat.

Es Vāciju biju iedomājusies citādi un tādu es arī viņu mazliet redzēju, bet lai redzētu vēl, vajag ne- Berlīni.