Mums pēdējā laikā dūmo krāsniņa.
Varbūt ne pārāk gudri kaimiņi, vai ne pārāk gudri mēs. Bet ir tā, kā 10 sekundēs viss dzīvoklis dūmos un kaut ko darīt krāsniņā ir unreal.
Vakar tieši tā bija. Pēc šopinga nakts un vēl dienas darbā. Kad mugura mazliet jau aizgājusi pa pieskari un vispār neko uz pasaules vairs negribas. Izņemot gulēt protams.
Pusstundu vēdinu dzīvokli. OK
Nē, viss jau nebija nemaz tik slikti, tikai pārsteidzu sevi ar to domu.

*Saruna ar sevi*
-A ja nu naktī sadūmos, kad gulēšu?
- Bet tur jau neko nevar padarīt..
- nu pareizi. Nu nekas, ja arī nepamodīšos.

Kreizī. Tik liels nogurums.