Negaidīta atmiņa.
Braucu autobusā un garām pazibēja uzraksts - video noma.

Es atceros kā pirms daudz gadiem, nu kādiem 10 vismaz, mēs gājam uz video nomu, lai izvēlētos filmas, ko skatīties. Bija tā diezgan padārgi, varēju ņemt tikai vienu, bet nu tik grūti izvēlēties, kuru princesi gribētos labāk.
Un tad tā filma gāja uz riņķi, tā, līdz zini no galvas un jau beidzas termiņš nomai un jānes atpakaļ.

Arī tagad filmas izvēlos pēc afišas/ tad pēc vāciņa un nosaukuma. Nekur tālu jau neesmu.

Tā ir jauka atmiņa. Tās bija brīvdienu tradīcijas. Tētim patika tās kur šaudās, bojaviki, krievu slengā.