4/5
Tā nu pagāja 4 dienas ar sevi.
Kaut kas pakrūtē knibinās un saka, šis tikai uz brīdi. Nesasteidz.

Es gribu paturēt to sajūtu, ka vienmēr var būt citādi un mēs katrs esam noteicēji paši sev. Katrs nosakam to kāds būs liktenis, nu labi, šis vārds par skaļu, bet kāds būs tas ceļš, kurš tiks izvēlēts.
Es nespētu būt ilgāk viena. Lai cik ļoti es to gribēju, es nespētu.

Šobrīd man rokās ir tik daudz kas. Es gribu skriet. Es gribu spēlēt. Es gribu iesākt stāstu par sevi un iesākt būvēt savu kaismi.
Rokas tāpat kā sirsniņa, pilna līdz ar malām.