Tik īss tas laiks.
Šķirinot facebook un ne tikai, jo savākties nesanāk, sapratu - cik daudz talantīgu un spējīgu cilvēku man apkārt!
Visu var! Ja grib tad visu var! Tikai ko lai grib?

Dažbrīd liekas, ka es visam tā pa vidu, mazliet kūļājos uz vietas. mīņājos un smaidu katram satiktajam cilvēkam. Jo prieks par izdošanos.
Prieks par to, ka aug, ka pazīstamie kļūst par tādiem cilvēkiem, kādi tiekušies būt, nav jau nozīmes kāds ir citu skatapunkts, ja Tev ir tavs un kārtīgi stāv uz vietas un zin ko grib.

Pietrūka domas, bet tas nekas. Gribēju pateikt tikai - ja kaut reizi piezogas doma, ka viss, šeit es palikšu, man ir labi. Varu apgalvot, ka pasaule jums maigi azotē ieliks miljoniem iespējas un gribēsies tās visas un uzreiz! Un tas brīdi ir pats labākais, kad esi ērti iekārtojies uz grīdas ar grāmatu rokās un tad atskārst - plaši atvērt acis.
Eyes wide open.
Ieraudzīt, sajust, izstrāvot. Ak, kas par fantastisku sajūtu!