Re: Suicides sucks.... or maybe not?
dažādi šizofrēniķi jau gadu tūkstošiem strīdas par to, kāpēc mēs dzīvojam.... uz šo jautājumu mums dod atbildi gan zinātne (nepārtraukta barības ķēde, dzīvībai pašai par sevi nav vērtības, jebkura dzīvības forma ir barība citai dzīvības formai), gan filosofija (cilvēks dzīvo, lai īstenotu savus sapņus un izbaudītu viņiem atvēlēto), gan reliģija (cilvēka dzīve ir prelūdija citai dzīvei - dzīvei bezgalīgās ciešanās vai mūžīgā svētlaimē (senie grieķi teica, ka labāk ir būt dzīvam sunim, kā karalim mirušo valstībā)), arī psihologiem ir savs viedoklis par dzīves jēgu... cilvēks dzīvo priekš citiem cilvēkiem... cilvēks dzīvo tāpēc, lai radītu prieku citiem un gūtu prieku no citiem... šādā veidā cilvēks var būt laimīgs... laime pati par sevi ir ļoti priecīgu notikumu kopums, kas ir saistīts ar saskarsmi ar citiem cilvēkiem... kur tajā visā paliek vieta pašnāvībai? pašnāvība lieliski iederas pie zinātniskā skatījuma - es izdzēru lielu devu strihnīna un mani apēda tārpi, tārpus apēda kurmis, kurmi apēda lapsa, lapsu saplosīja lācis, lāci nošāva cilvēks un garšīgi paēda, pēc tam nomira un viņu apēda tārpi... arī pie filosofiskās uztveres suicīds ir pieļaujams, bet tikai tādā gadījumā, ja cilvēks pilnībā ir sasniedzis savas izaugsmes augstāko pakāpi... tas ir kaut kas līdzīgs satori budismā...
bet ne jau vienmēr cilvēks izdara pašnāvību skaidrā prātā... šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti... parasti pašnāvība notiek stipras frustrācijas ietekmē un tur vairāk nav nekā laba...
par valsti... jā, pilsonim ir pienākumi valsts priekšā un šie pienākumi saucas nodokļi... cilvēks maksā valstij, lai tā par viņu rūpētos un kāpēc cilvēkam ir jāmirst tikai tāpēc, ka valsts līderi nespēja nokontrolēt ārpolitisko situāciju un pieļāva iebrukumu valstī? par valstīm agresoriem es pat nerunāšu...
bet mīļotie cilvēki... to dēļ ir vērts atdot dzīvību tāpēc, lai tie varētu dzīvot un glabāt sevī atmiņu par cilvēku, kurš ir upurējies viņu labā....