visvairāk mani kaitina, kad cilvēki runā par tēmām, kuras absolūti nepārzina... kad par politiku runā cilvēks, kura zināšanas aprobežojas ar Panorāmā redzēto vai par reliģiju runā cilvēks, kurš ir bijis baznīcā... un par misticismu, okultismu un dabas noslēpumiem runā cilvēks, kurš ir lasījis dažādas mistiskās sensāciju avīzes un tur smēlies milzīgas zināšanas par doto tēmu... :PP

tikko tieši šī iemesla dēļ (panesās saruna par reliģiju un misticismu) mazliet pārāk demonstratīvi pametu vienu pasākumu, paziņojot visiem, ka ja viņi ir tik gudri, man ar viņiem darīt nav ko... (un vēl es ciest nevaru, kad mani pārtrauc ar precizējumu vai papildinājumu, kad es kaut ko stāstu, cilvēks, kurš absolūti neko nejēdz šajā jautājumā... šodien neizturēju un uzkliedzu (es nemēdzu kliegt), lai aizveras (rupjš es arī nemēdzu būt, sevišķi pret savu patēvu un sevišķi cilvēkos))...

kad jau vēru durvis, lai ietu projām, mani panāca mana ārste un palūdza, lai palieku un ļauju izmērīt sev asinsspiedienu.. es atļāvu... so... man iedeva antidepresantu paciņu un pierunāja rīt kopā aiziet pie neirologa... jūtos kā triumfators... :P