"arii es joprojaam... nee, to es neteikshu"
nu re, šodien tomēr saņēmu mailu, kuru domāju, ka nekad nesaņemšu... sejā nav iespējams noslēpt platu līdz ausīm smaidu... un ne jau tas kas ir mailā izraisa šo smaidu... nē... to izraisa fakts, ka mails ir pienācis... dzīve turpinās... tātad vēl kādreiz redzēsimies... skan Hammerfall - Glory to the Brave... skaista mūzika... nekad nesapratīšu, kāpēc vēl pirms gadiem trim ciest nevarēju absolūti nekādu metālu... sirsniņa priecājas, lēkā kā traka un nav novaldāma... reibst galva.... laikam pārāk ātri elpoju un smadzenes ir pārsātinātas ar skābekli, rokas trīc, pirksti nespēj trāpīt uz pareizajiem burtiem, tāpēc daudz jāspaida podziņa "backspace", labi, ka uz manas tastatūras tāda garāka padevusies, vismaz var trāpīt... tomēr dzīve nav tik slikta, kā man likās... "arii es joprojaam... nee, to es neteikshu"