Var būt visādi. Es nekad neesmu domājusi par to, ka būtu "labāk", ja mamma dzīvotu kopā ar manu tēvu. Ir bijušas gan domas par to, ka viņa varēja neapprecēties ar Zeibi, bet tas tāpēc, ka es no Zeibja briesmīgi baidījos :D
Nujā, un es jau faktiski dzīvoju ne-kopā ar tēvu un ne-kopā ar mammu un esmu gana apmierināta ar šo situāciju bijusi. Un "nepiedošana", ka kāds no viņiem mani ir atstājis, ir bijusi apmēram tikpat bieži un tikpat intensīvi kā "nepiedošana", ka viņi mani uztaisīja. Bez manas atļaujas, ibijo. ;)

Un atsvešināšanās, kopā dzīvojot, ir daudz daudz daudz sāpīgāka & sāpinošāka kā atsvešināšanās, dzīvojot atsevišķi. Tā ka nekāda tāda "atņemšana" nenotiek. Jo ne jau sava prieka pēc tu to dari.