Emir Kusturica & The No Smoking Orchestra
manas slāviskās dvēseles daļiņa atrada sev kaut ko vienkārši unikālu... šajā brīdī pārņem nožēla, ka savu melomāna gaumi visu dzīvi bendēju ar "popsīgu huiņu", klausoties Vivaldi, Bahu, Air, Alter Ego, CoF, ToT, Tiamat, Crash Test Dummies, Enigmu, Eru, Skumju Akmeņus, Skyforger, Арию, Сплин, etc.... ne jau tas man bija vajadzīgs... kaut arī manī nav daudz slāvisko asiņu - no katras puses pa drusciņai, bet slāviskās asinis ir spēcīgas, tās pārsit baltu un somugru maigo asiņu garšu (kaut gan arī somugru, lai arī ļoti maz, tomēr bieži liek par sevi atcerēties)... krievus es jau sen vairāk neuzskatu par patiesajiem slāviem... krievi ir tik tālu eiropeiskojušies jau kopš Pētera I laikiem, ka tagad krievi vai amerikāņi, lielas starpības nav... kaut gan krievi vienalga tuvāki, kaut kas viņot tomēr ir... bet īstie slāvi ir uz dienvidiem... tur, kur kultūra ienāca lēnāk... nespēja izsist "patieso slāvisko"...

liekas, ka es esmu atradis savu mūža mīlestību mūzikā.... pirms kāda laika pie Seraphim gadījās dzirdēt Kusturicas "Chat blanc, chat noir" filmas mūziku... toreiz ļoti patika un nolēmu, ka pameklēšu... un aizmirsu... vakar pavisam nejauši daedra listē ieraudzīju dažas Kusturicas dziesmas un novilku.... tikai šodien nolēmu paklausīties... tagad velku no neta visu, kas vien saistīts ar Kusturicas vārdu... ehh, šī priekšā metālisti nobāl...