Par to, ka cilvēki, kas studē psiholoģiju, būtu diez kādi dievi, man ilūziju, paldies dievam, nekad nav bijis.
Jau vidusskolā es nebeidzu brīnīties par saviem klasesbiedriem, kas masveidā metās uz psiholoģijas stundām it kā tā vietā nevarētu darīt ko jēdzīgāku. Es pētīju viņus un domāju - nu, esat jūs gadu vilkušies uz turieni. Vai jūs tādēļ labāk sevi saprotat? Mani labāk saprotat? Ņifiga.
Un es pazīstu arī pieaugušus cilvēkus, diplomētus psihologus, kuriem patiesībā vajadzētu psihiatru.
Līdz ar to es drīzāk uz psihologiem skatos ar ļoti lielām aizdomām - ja tas tevi nomierina :P