Re: nuclear holocaust... kāds sakars? nekāds, vienkārši gribu atomkaru
Tu tā saki, itin kā tam nevajadzētu būt humoram mūsdienās. Viena lieta ir runāt ar absolūtu, jēgas garantu, cilvēku (ne visu) dzīves apliecinājumu, piepildījumu un mērķi, cita lieta, kad iedomātais absolūts sāk runāt ar tevi.

Runāt ar kokiem vēl ir normāli, un koki arī var runāt pretī. Bet, kad ierunājas šāds cilvēku pasaules strukturētājs, tad jau gan ir par ko padomāt.

Bet humors labs. Žēl tikai, ka dievs ar mani nerunā, es labprāt ļautos, bet neticības sēkla zeļ un plaukst pūdinot manu sirdi un sarūsējušos zobratus galvā.