kad es sapratu, ka tas brīdis tomēr ir pienācis un es esmu traks? tad kad pieķēru sevi ar 50 cm garu dunci sitot olas omletei... kur es biju līdz tam, neatceros...

brauciens no Rīgas kā vienmēr jautrs... sākumā Ogrē viens autobuss mani centās iespiest ceļa apmalē, tb grāvī, nācās straji bremzēt un gandrīz cilvēku sabraucu kretīna dēļ... :P tad viens cits kretībs nesās no otrās šķiras ceļas un iznesās uz šosejas, gandrīz viņam sānā ietriecos, paspēju pa kreisi paņemt uz 120 km/h.... nu un tad šādā ātrumā braucot satiku policijas mašīnu ar radaru, neapturēja, bet smuks policists man pasmaidīja un pabrauca garām... :) un nākamajā brīdī paskatoties uz ceļu pamanīju kā 10 cm attālumā paspēj pārskriet ceļu pilnīgi melns kaķis... nekad neesmu bijis māņticīgs, bet ātrumu tomēr nometu līdz simtam... izskatās, ka zāļu iedarbība pamazām pāriet... nu jau pusotru diennakti nodzīvoju pohujistiska zombija statusā...