reizēm liekas, ka pati daba ir sazvērējusies un negrib ļaut Lordam gulēt... mierīgi guļu, fonā ieslēgts dators, no neta velkas gigabaiti mūzikas, pēkšņi pamostos no nenormāla trokšņa, kas pārņem visu būtību un kura avots ir neizprotams... sākumā dažas sekundes panika un viena vienīga vēlēšanās, kas pārsit visu - apklusināt troksni... pamazām sāku nākt pie samaņas un kaut kur prāta pašos dziļumos parādās vāja ideja - uzsist pa datora keisu... trieciens... klusums... Lords svētlaimē atkrīt dīvānā, lai turpinātu iztraucēto un paspēj pat aizmigt... uzmodina troksnis... sitiens... klusums... miegs... troksnis... sitiens... klusums... miegs.... troksnis... sitiens... klusums... nespēju es saskaitīt, cik reižu tas turpinājās, bet beidzot aizvilkos līdz vannasistabai skūties ar ideju vēlāk pasēdēt ICQ ar kādu papļāpāt par dzīves ironisko nežēlību... kad noskuvies atgriezos, datora kūlerītis joprojām nebija sācis dūkt... tā uzdevums bija izpildīts - Lords uzmodināts un līdz pieciem darīt absolūti nav ko... tāda jauka pēdējā nakts pirms pēdējās nedēļas Rīgā...