Lord Andrey de Initio ([info]lord_andrey) rakstīja,
@ 2003-04-17 14:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:neordinārs...
Mūzika:The Sins of Thy Beloved - Forever

Dorians
(..)Par ceļa mērķi viņš izvēlējās kādu klinti tuksneša vidū, kur viņš varētu mierīgi sevi pielūgt, pa ceļam viņš nolēma paķert vēl pāris jaunavas, ko ziedot... sev...
Tās visas, protams, bija neapmierinātas ar šādu Doriana rīcību. Tās skaļi kliedza un lūdza kaut kādam dievam, lai viņas atbrīvo. Tad viņas visas piepeši uzsprāga.
Dorians, noslaucījis asinis un iekšas no savas daiļās sejas, pakratīja dūri pret debesīm „Vēlreiz tā izdarīsi, un es tevi iznīcināšu tāpat kā šo pilsētu! Skaidrs?”. Piepeši mākoņi pašķīrās, un atskanēja balss:
„Labi, es vairs tā nedarīšu!”
Tad Dorians mierīgi turpināja ceļu. Nonācis uz kalna, mūsu varonis nometās ceļos, un sāka skaitīt viņaprāt ļoti foršu lūgšanu... sev par godu, protams. Tās saturs bija apmēram šāds:
„Lai slavēts, O es!”
Tālāk viņš vēl nebija izdomājis. Tāpēc šo teikumu atkārtoja simt piecdesmit reižu. Tad apskatījies apkārt pēc priekšmeta, ko varētu sev ziedot (jo jaunavas bija uzsprāgušas), viņš ieraudzīja vecu un sagrabējušu vientuļnieku, kas izslējis rokas pret debesīm, murmināja kaut ko nesaprotamu un spriežot pēc visa, muļķīgu. Tāpēc viņš pat neievēroja Doriana zobenu, kas mīksti iespraucās tam starp lāpstiņām. Pacēlis veci gaisā, viņš izrāva zobenu un apmierinātu skatu nolaizīja vecīgās asinis no zobena.
„Fui!” - viņš apmierināti noteica. Vajadzēja ņemt tās jaunavas.
„Ei, tu!” Dorians pasauca, vēršoties pret debesīm.
„Nu ko vēl, es taču teicu, ka vairāk tā nedarīšu!”
„Nāc šurp!” mīļi pasmaidīja Dorians.
„Nu ja tu tā vēlies...”
Un Doriana priekšā materializējās kāds nezināms dievs.
„Apgulies uz tā klints bluķa” – palūdza Dorians.
Dievs nesaprašanā skatījās viņā ar infantilu smaidiņu un stulbām cūkas actiņām.
„Priekš kam?” – koķeti painteresējās svešais dievs.
„Es tevi upurēšu....” – Dorians bija nesatricināms.
„Kam?” – ieinteresējās dievs.
„Sev, protams, kam tad vēl?!”
„A negribi man?” – nolēma pajokot dievs.
Bet Dorians jokus nesaprata. Viņš taču bija bezjūtīgs un vienaldzīgs pret visu.
„A tā ir ideja, gulies, es tevi upurēšu tev, būs jautri!”(..)

© Eques Venti & Lord Andrey de Initio



(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?