Lord Andrey de Initio ([info]lord_andrey) rakstīja,
@ 2003-04-17 14:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:neordinārs...
Mūzika:The Sins of Thy Beloved - Forever

Dorians
(..)Par ceļa mērķi viņš izvēlējās kādu klinti tuksneša vidū, kur viņš varētu mierīgi sevi pielūgt, pa ceļam viņš nolēma paķert vēl pāris jaunavas, ko ziedot... sev...
Tās visas, protams, bija neapmierinātas ar šādu Doriana rīcību. Tās skaļi kliedza un lūdza kaut kādam dievam, lai viņas atbrīvo. Tad viņas visas piepeši uzsprāga.
Dorians, noslaucījis asinis un iekšas no savas daiļās sejas, pakratīja dūri pret debesīm „Vēlreiz tā izdarīsi, un es tevi iznīcināšu tāpat kā šo pilsētu! Skaidrs?”. Piepeši mākoņi pašķīrās, un atskanēja balss:
„Labi, es vairs tā nedarīšu!”
Tad Dorians mierīgi turpināja ceļu. Nonācis uz kalna, mūsu varonis nometās ceļos, un sāka skaitīt viņaprāt ļoti foršu lūgšanu... sev par godu, protams. Tās saturs bija apmēram šāds:
„Lai slavēts, O es!”
Tālāk viņš vēl nebija izdomājis. Tāpēc šo teikumu atkārtoja simt piecdesmit reižu. Tad apskatījies apkārt pēc priekšmeta, ko varētu sev ziedot (jo jaunavas bija uzsprāgušas), viņš ieraudzīja vecu un sagrabējušu vientuļnieku, kas izslējis rokas pret debesīm, murmināja kaut ko nesaprotamu un spriežot pēc visa, muļķīgu. Tāpēc viņš pat neievēroja Doriana zobenu, kas mīksti iespraucās tam starp lāpstiņām. Pacēlis veci gaisā, viņš izrāva zobenu un apmierinātu skatu nolaizīja vecīgās asinis no zobena.
„Fui!” - viņš apmierināti noteica. Vajadzēja ņemt tās jaunavas.
„Ei, tu!” Dorians pasauca, vēršoties pret debesīm.
„Nu ko vēl, es taču teicu, ka vairāk tā nedarīšu!”
„Nāc šurp!” mīļi pasmaidīja Dorians.
„Nu ja tu tā vēlies...”
Un Doriana priekšā materializējās kāds nezināms dievs.
„Apgulies uz tā klints bluķa” – palūdza Dorians.
Dievs nesaprašanā skatījās viņā ar infantilu smaidiņu un stulbām cūkas actiņām.
„Priekš kam?” – koķeti painteresējās svešais dievs.
„Es tevi upurēšu....” – Dorians bija nesatricināms.
„Kam?” – ieinteresējās dievs.
„Sev, protams, kam tad vēl?!”
„A negribi man?” – nolēma pajokot dievs.
Bet Dorians jokus nesaprata. Viņš taču bija bezjūtīgs un vienaldzīgs pret visu.
„A tā ir ideja, gulies, es tevi upurēšu tev, būs jautri!”(..)

© Eques Venti & Lord Andrey de Initio



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pravietis
2003-04-17 15:03 (saite)
He, labs!
Īpaši patika tā vieta, kur viņš lūgšanu skaitīja, jo īpaši jau tāpēc, ka es pats reizēm mēdzu tā darīt :)

Bet The Sins of Thy Beloved ir labs. Tieši tas ko man vajadzēja. Varētu pat teikt - kautko tādu sen meklēju.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lord_andrey
2003-04-17 15:10 (saite)
ar The Sins Of Thy Beloved mani iepazīstināja [info]andux... man pašam ļoti patīk... :))

a pilnais variants "Sāgai par Dorianu" ir šeit... tieši pašlaik top otrā daļa... :) tāpēc jau ieliku...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]susure
2003-04-17 15:17 (saite)
kad tu lasi darbus, tu vislabaak speej izteeloties emocijas, redzes gleznas, smakas, garshas vai skanjas?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lord_andrey
2003-04-17 15:20 (saite)
parasti visu kopā... un tieši tāpēc neiesaku Doriana pilno verisju lasīt nevienam, kam ir tāpat...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]susure
2003-04-17 16:56 (saite)
neklausiishu tavam padomam. bet tikai tad kad praats buus mieriigaaks...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?