pasēdēju un aiz garlaicības palasīju cilvēku žurnālus... laikam nebajadzēja tomēr... sāka mocīt mazvērtības komplekss... ir cilvēki, kas tik skaisti prot rakstīt... ok, jā, es viņus nelieku pie saviem frendiem, jo man ātri piebesī lasīt tādu dzeju un dvēseles sāpes, bet vienalga kaut kas tajā visā ir... ehh, tas laikam nāk no dzimšanas un ko tādu iemācīties nevar...