Ļeņins dzīvs...
vidusskolā mums no kaut kāda kretīna dzejnieka ļāva izvēlēties un iemācīties no galvas jebkuru dzejoli... tas arī bija vienīgais visas vidusskolas laikā dzejolis, kuru es iemācījos, un kad gribēju atblidēt, pasniedzējai pat acis iepletās... tomēr savākusi no grīdas žokli, viņa mani izsauca un pēc tam, kad es pabeidzu lasīt dzejoli, viņa asarās izskrēja no klases... pēc mēnešiem viņa atteicās no mūsu klases... a dzejolim nebija ne vainas... tas saucās "Ļeņins dzīvs" un teksts bija aptuveni tāds, "viņš dzīvs, viņš nenomirs nekad, kā karogs pāri mūsu galvām plīvo, etc..."

so, atceroties bērnību, sagribējās ielikt vienu bildīti... labi izskatās... ;))