pure people
šodien braucot uz Rēzekni autoostā novēroju gadījumu, kas pat man - ciniskajam psihologam, lika samulst... autobusa šoferis atvēra bagāžas nodalījumu un pēkšņi viens pusmūža vecuma vīrietis sāka spraukties caur 70 - 80 gadīgu vecenīšu baram ar vārdiem "kas jūs traki esat? vecenes, jums pašām ātri tādi būs...." pēc mirkļa tomēr piebilda "vajadzīgi..." un lai gan autoostā šis cilvēks mani sakaitināja ar tik neapdomātiem un patiesiem vārdiem, tomēr pa ceļam uz mājām man viņa kļuva žēl... sen es nebiju redzējis, ka cilvēka sejā būtu iegūlies tāds skaits un tik dziļu grumbu... bet būtībā viņš izskatījās pēc parasta laucinieka... parasta laucinieka, kuram arī ātri "tādi būs... vajadzīgi"... parasta laucinieka, kuram dzīvē jau viss uz priekšu ir nolemts... pēc cilvēka, kurš nomirs tādā pašā gara tumsībā, kādā nācis pasaulē...