otrais janvāris.... sesija...
tikko absolūti nejauši ar peli uzbraucu uz kalendāra un konstatēju, ka jau ir otrais janvāris... rīt jāaizstāv kursa darbs... aizstāvēt kursa darbu, kad komisijā sēž vīrietis svārkos un pie tam vēl sadiste, nav tik vienkārši.... bet gan jau... vienīgā problēma slēpjas faktā, ka es nemaz nezinu, kas man ir jāsaka, lai radīt šai personai pozitīvas emocijas... rīt es aizbraukšu uz Rīgu un no paša rīta saņemšu savu ikdienas stresa devu, pēc kuras Bībeliskā elle šķiet paradīze ar eņģeļu dziesmām... un tomēr man neliek mieru doma, ka viens no atzītākajiem zinātniekiem Latvijā dotajā jomā ir vīrietis svārkos... un vēlāk vēl seksoloģijas lekcijās mūs māca cienīt un respektēt homoseksuālistus... mēs viņus cienam, bet viņi mūs iegāž kursa darba aizstavesana... un ta ir pateiciba... bet es jau nedrikstu apgalvot, ka viņa ir lesbiete, viņai taču ir bērni un mazbērni... viņa gan teica, ka bērnus bija pametusi novārtā, jo pati cēla komunismu, tagad bērni ir pametuši novārtā savus mazbērnus... bet tas ir normāli.. kā viņa pati izteicās - paternālās un maternālās deprivācijas sekas....

bet vienalga negribas ticēt, ka jau rīt ir trešais janvāris... es visu dienu biju pārliecināts, ka joprojām ir pirmais datums... varbūt tāpēc, ka es pirmo datumu atceros visai miglaini? apmēram pusstundu atpakaļ es nolēmu, ka nemaz nevēlos mirt... bet tas neko nenozīmē.... gan jau paies kāds laiks un es atkal vēlēšos doties pie saviem augstdzimušajiem senčiem.... a tagad es ieslēgšu Waltari - Yeah! Yeah! Die! Die! un nodošos fantāzjām par pasaules jēgu un manu vietu tās hierarhijā....