ienīstu fizisku darbu... :(
Jautājums tiem, kas mani pazīst dzīvē - vai tad tiešām es izstaroju tādu auru, ka tā vien gribas man iedot naudu? agrāk man tas patika, tagad jau ir izbesījis, jo moka sirdsapziņa... pirms mēneša man kaut kāda mammas attāla radiniece iespieda rokās 50 Ls, negribēju ņemt, bet viņa apvainojās, tomēr paņēmu... šodien no rīta vecmamma man iedeva 5 Ls, bet pie tā, ka viņa man dod katru reizi, kad aizbraucu, esmu jau pieradis... vēlāk dienā vedu uz jauno dzīvokli mātesbrāļa sievasmāti... tas viņai pilnīgi noteikti bija pēdējais brauciens, jo no slimnīcas viņu izrakstīja kā neglābjamu... pāris mēneši vēl palika... viņa centās iedot 100 Ls... nu precīzāk, 50 man un otros 50 brālim... nepaņēmām, viņa sadusmojās... beigās, kad gāju projām, viņa izstiepa rokas ar naudu un sejā varēja lasīt izmisumu... rokas izskatījās pēc slōcēja rokām... šis skats man vēl ilgi stāvēs acu priekšā... sirsniņa sāp par cilvēkiem... dīvaini, man ta par cilvēkiem uztraukties...

visu dienu nācās staipīt no ceturtā stāva mēbeles, un vēlāk atkal uz ceturto stāvu... mugura ir zaudējusi jūtību... rokas gan sāp...

šodien dzima jauns ticējums: ja 1. martā putni mirgo, tad būs silts pavasaris... :)