bērni, neejiet mācīties par psihologiem...
Ketels personību definē kā uzvedības veidu, ko realizē cilvēks, nonākot noteiktā situācijā. Šo apgalvojumu Ketels izsaka formulā R = f(S.P), kur R ir cilvēka specifiskās atbildes reakcijas daba, kas nozīmē to, ko viņš dara vai domā, vai izpauž verbāli. f ir kāda nenoteikta funkcija no stimulsituācijas (S) konkrētajā laikā brīdī un no personības struktūras (P). (Cattell, 1965)
Kā piemēru, Ketels piedāvā situāciju, kurā pievilcīga meitene autobusā sēž blakus jaunam vīrietim, kura personība ir faktors, kurš interesē pētnieku. Viņš var mest uz meiteni slepenus skatienus vai arī to uzrunāt, vai, iespējams, mēģināt to noskūpstīt. Ja ir zināma vismaz viena personības iezīme, teiksim, viņa kautrības rādītājs, ir iespējams aptuveni prognozēt cik ilgi viņš klusēs, pirms uzsāks sarunu. Novērojot 50 vīriešus šādā situācijā, ir iespējams pat izteikt f skaitliski, kas izteiks attiecību starp kautrīguma koeficientu (piemēram, desmit baļļu skalā) un laiku sekundēs (uzņemtu ar hronometra palīdzību), pirms viņš nolems kaut ko pateikt. Tas varētu tikt izteikts formulā Reakcijas laiks = 23*5 X Ps, kur Ps ir personības kautrības koeficients. Bet tas ir iespējams tikai, ja S, situācija, ir konstanta katram pētāmajam. Tāpēc Ketels lieto formulu R = f(S.P). (Cattell, 1965)