filmas...
kaut kas nav labi... vairāk nespēju normāli skatīties kaut cik nopietnas filmas... visur automātiski redzu kļūdas, uzspēlētību, etc... vakar beidzot saņēmos un noskatījos Rozes vārdu... kas mani pazīst, sapratīs, cik grūti man bija sevi piespiest to izdarīt... savulaik cilvēki teica, ka man varētu patikt... atbildu - nē, nepatika... vienīgais, kas glābj šo filmu, ir ģeniālā aktierspēle... ļoti labi atlasīti aktieri... sevišķi Konerijs, Sleiters un tas, kas kupri tēloja, kura vārdu es nezinu bija perfekti savās lomās... bet pati filmas ideja bija tik sekla, ka pat National Treasures man vairāk nelikās bērnišķīga... un jā, anahronismi... vesela čupa anahronismu, kas bija paredzēti, lai norādītu uz to, cik debīla ir baznīca un mūku ordeņi...

un vēl vakar noskatījos Aleksandru... un atkal... burvīgi aktieri, bet filma pilnīgs sviests.... masu skati vienkārši nekādi.... ideju scenārists laikam pats pazaudēja... izņemot klasiskos vēsturisko filmu kadrus, es tur maz ko redzēju... un atkal anahronismi un sižeta seklums... ā, nu jā, vismaz visu cieņu tam, ka Aleksandrs runāja lielākoties ar citātiem no Plūtarha Aleksandra biogrāfijas... bet tik un tā, iepriekšējais Alexander the Great, tapušais kaut kad sešdesmitajos, bija nesalīdzināmi labāks...