kāpēc Valentīna diena mani vienmēr tik slikti iespaido? es ciest nevaru šos svētkus... kāpēc? nu laikam jau nav vainīgi nepilnvērtības kompleksi... tos man ir pietiekami, bet ar Valentīna dienu tiem nav nekāda sakara...

šodien parādījos virtuvē (sen tur nebiju bijis (Rēzeknē) ēdiena pagatavošanas nolūkos), palīdzēju mammai gatavot ēst, beidzās viss ar to, ka es bļaustījos, ka dara nepareizi, stāstīju, kā ir jādara pareizi, beidzās ar to, ka man apnika skatīties kā cilvēks mokās un nācās visu izdarīt pašam... tomēr man labāk patīk teikt kas ir jādara, kā pašam kaut ko darīt... un vispār dīvaini, ka mamma mani virtuvē klausa...

mjā... un šī ir pirmā Valentīna diena manā apzinātajā mūžā, kad es nesaņemu nevienu apsveikumu... it kā jau dusmotos, ja saņemtu, bet no otras puses saprotu, ka esmu pārrāvis visas saites ar cilvēkiem, kas varētu apsveikt un mazliet arī nepilnvērtības komplekss nospēlē... a kāda vispār starpība?