...jauka diena, lai izjauktu vēl kādas attiecības...
nesen vienu brīdi es nodarbojos ar to, ka atteicos no attiecībām... vienkārši metu no savas dzīves ārā cilvēkus, kas man traucēja, bija bīstami, nebija vajadzīgi, etc... tagad man ir palicis mazāk "draugu", bet tomēr es varu elpot daudz mierīgāk un esmu tik pat kā pārstājis lietot trankvilizatorus... tātad nervu darbība stabilizējas... tas ir labi... un šodien es labprāt uzraktītu dažus mailus, kas padarītu galu kādām attiecībām... bet diemžēl... nav kam...

cik vienkārši cilvēku var novest līdz baltkvēlei... viena vienīga īsziņa... ar ļoti vienkāršu tekstu un bez paraksta... ar to pilnībā pietiek, lai sabojātu noskaņojumu uz ilgu laiku... nāksies mazliet savu pašlepnumu tomēr likt rāmīšos turpmāk, pretējā gadījumā var būt smagas sekas...

ceļš no Rīgas uz Rēzekni - pašnāvība... mašīnai tuvās gaismas lukturi knapi spīd, stiklu nevar notīrīt, tas visu laiku kļūst taukains un no pretī braucošo mašīnu gaismām viss kļūst skaisti necaurspīdīgs, bet mašīnas pretī brauc skaistā rindā... vienreiz nācās stāties, divreiz noskrēju no ceļa uz apmales... vienreiz ienesos pretējā joslā... kad vēl nebija satumsis paskatījos pa labi uz Daugavu... un baltums mani tā apbūra, ka ar grūtībām novaldīju mašīnu... es esmu pārsteigts, ka joprojām esmu dzīvs...

atbraucot uz mājām nevar būt nakas patīkamāks, kā nestrādājošs internets... rodas vēlēšanās ar kaut ko smagu dauzīt pa monitoru (nekad laikam nesapratīšu, kāpēc tas vainīgais parasti ir monitors), kamēr mani neaizvedīs kreklā ar garām piedurknēm... kad tomēr internetu izdevās dabūt pie dzīvības, nolēmu apskatīties, cik jaunu vīrusu esmu saņēmis... un biju ārkārtīgi pārsteigts, ka nevienu (dienā, kad braucu projām, bija trīs.... a man joprojām slinkums likt antivīrusu programmu)... tomēr atradu divus mailus, kur bija paziņojums par to, ka aizturēts mails, kurš bija paredzēts man un saturēja vīrusu... mjā... dzīve ir jauka...