atklātības brīdis... :P (no rīta gan jau pāries un noskrīnošu vai uzlikšu friends only...)
da ne jau no vientulības es baidos... esmu pietiekoši bijis viens... nē... es baidos palikt viens, jo tad es sāku domāt... mūsdienās cilvēkam, kurš domā, ir ļoti grūti... var sanākt vajadzība pēc psihes patoloģiju speciālista... lūk no kā es baidos... un tāpēc arī visi mani n-tie ieraksti par to, cik slikti es jūtos, kad esmu viens pats... un kā man nepatīk, kad pie manis neviena nav... tieši tāpēc.... ne jau tāpēc, ka man būtu atkarība no cilvēkiem... nav man tādas atkarības... bieži vien vienatnē es jūtos daudz labāk, kā kompānijā... bet tik ilgi, kamēr prāts ar kaut ko ir pilnībā nodarbināts... un tieši tāpēc es esot viens pats tik daudz skatos filmas, klausos mūziku, spēlēju primitīvus pasjansus un vēl paralēli visam augstākuzskaitītajam vēl sarunājos ar vairākiem cilēkiem ICQ, žurnālā un lasu līdzības par hodžu Nasrediu...