eques Venti dzimšanas diena...

no rīta pamodos no tā, ka Pravietis kaut ko ņēmās ar datoru, sēžot uz manas gultas... jo citur sēdēt jau nebija kur... un turpināju gulēt... vakarnakt tika dzerts vīns ar Kusturicu un uz Pravieti atstāja interesantu iespaidu... kad cēlos un tika uzņemta barība, aizgāju uz biroju papļāpāt ar vadītāju un devāmies uz ezeru... Rēzeknes pilsētā spiegu mirstība šodien pārsniedza pasaules rekordu... pa ceļam uz ezeru ieskrējām pie Eques Venti un no turienes pa ceļam ieskrējām pie Malefici... tālāk pa ceļam iegājām pie manis, tad autoostā, kur tā arī nesatikām honeybee, tad pie Eques, tad autoostā, kur atkal nesatikām honeybee un tikai tad - pēc sešām ceļā pavadītām stundām nonācām pie ezera (pa taisno no manas mājas ~15 min. kājām)... pie ezera bija skaisti... stāvējām uz glābšanas torņa un priecājāmies par skatu, apspriežot suņ... nonācām pie secinājuma, ka "умел сунь, сумей и вынь... gala rezultātā tika secināts, ka ja suņ ir garīgā, metafiziskā daļa, tad viņ ir fiziskā, pasauliskā... tā tika izveidoti komentāri suņ-dzi.... bet ilgi neizdevās priecāties par ezeru un jaunās Doriana reliģijas attīstīšanu, jo zvanīja honeybee un lūdza savākt no autoostas... ieradās [Unknown LJ tag] ar dark_entrant un devāmies pie eques...

pasākums bija jautrs, bet tā kā Dorianiešu skaits pārsniedza ne-Dorianiešu skaitu, pasākums drīz vien sāka ritēt tradicionālajā Doriana simpoziju gultnē... diskusijas par reliģiju, filosofiju un vēsturi, ūdenspīpe un šņabis, burvīgs eques vecmammas taisītais vīns un liķieris... parādījās ep.... ar laiku es, lone_wolf un nihilant devāmies uz mežu... vienā brīdī man uznāca melanholijas lēkme un es viņus atstāju... gribējās pastaigāt naktī un padomāt... tālāk jau es viņus satiku pie eques mājām... atkal liķieris, ūdenspīpe un diskusijas par augstām tēmām... gulētiešana un es devos uz mājām...

ceļš uz mājām bija tāds mazliet dīvains... atgriezās melanholija, uzmācās šausmīga vientulības sajūta... apziņa, ka lai gan apkārt ir daudz draugu, ar kuriem ir jauki uzpīpēt ūdenspīpi, padzert vīnu un parunāt par filosofijas skolu galvenajām tendencēm XVII gs. otrajā pusē, bet tāda, kas būtu ar mieru un arī spētu būt klāt vienmēr, kad man būtu vajadzīgs, man nav neviena... tā nu depresīvi žēlodams sevi un lādēdams savu sūro likteni, virzījos uz mājas pusi... pa ceļam bariņš jauniešu mani sauca "женщина, ей, женщина"... laikam jau vaļējā garā mētelī un ar izlaistiem matiem tiešām varēju no aizmugures izskatīties pēc sievietes... kaut gan malefici šodien paziņoja, ka kopš esmu nometis svaru un atbrīvojies no sejas apmatojuma, izlaižot matus tiešām izskatos pēc sievietes vai arī ļoti nevainīga vīrieša, tik nevainīga, ka viņš pat būtu gatavs noticēt manam celibātam, ja vien mani tik labi nepazītu...

kaut kad varbūt iemetīšu kādas bildes.. un varbūt arī uzzīmēšu kartē gājiena maršrutu...tas tiešām bija unikāls maršruts... visas kājas vienās tulznās... :D