es tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka ja es būtu mazliet labāk fiziski attīstīts un dzīves sākums būtu bijis mazliet savādāks, es būtu kļuvis par ekstrēmistu... reizēm manas idejas ir mazliet pārdrošas... teiksim, rāpties kalnos, kuros vietējie saka, ka uzrāpties nevar, uzvalkā, lakādas kurpēs, kas burvīgi slīd un garā mētelī, kas visu laiku pinas pa kājām tā, ka dažas reizes gandrīz nokritu... da i vispār dīvainas man pēdējā laikā izklaides sāk kļūt... laikam dzīvē kaut kā trūkst....

psihologi mēdz teikt, ka kas cilvēkam uz galda, tas arī galvā... pārāk jau nu kārtīgs man tas galds... uz tā nav praktiski nekā, bet kad ir, parasti viss ir skaisti sakārtots... tā arī galvā - praktiski nekā nav, bet viss pa plauktiņiem... laikam tāpēc arī prasās pēc kaut kāda haosa...