beidzot apciemoju tēvu un mazo māsiņu...
Šodien apciemoju savu mazo māsiņu, par kuras eksistenci samērā ilgi biju aizmirsis... šausmas, neskatoties uz to, ka es ienīstu zīdaiņus, viņa ir tik mīļš bērns, ka man pat savu sagribējās... kārtējo reizi... bet arābieti, kura piekristu uz maniem noteikumiem man laikam jau būs grūti atrast... vienīgā problēma bija tā, ka viņai tā iepatikās mana bārda, ka tā tika pamatīgi izplūkāta... da i kreklu ar kaut kādiem cepumiem sacūkoja... bērni...

beidzot laikam sāks kaut kas virzīties ar manas dzimtas dižciltīgo sakņu meklēšanu... par to ieinteresējās man tēvabrālis... a tas jau kaut ko nozīmē... tagad man būs jāskraida pa arhīviem, jāmeklē baznīcas grāmatas un dažādi citi avoti, kur varētu iet runa par manu dzimtu... aptuvens manas dzimtas izcelšanās laiks tiek lēsts ap 12. gs., bet varētu būt arī agrāk... a pie mums Latgalē šeit kristietība pastāv jau ļoti sen un arī uzvārdi tika doti attiecīgi samērā sen... tagad mans uzdevums ir atrast, kad tas tika izdarīts un kāpēc tieši tāds zemniekiem netipisks uzvārds... a dzimtā pēdējos 200 gadus gandrīz visi bija reģionā pazīstami mūziķi, mākslinieki un zintnieki...