tuvojas laiks, kad atkal nāksies braukt uz Rīgu un lūgt cilvēkiem naktsmājas... par to tad šonakt arī bija sapnis... nokļuvu kādā svešā pilsētā un bija jāatrod, kur palikt pa nakti... kāds draugs uzaicināja pie sevis, bet pēc brīža ieradās viņa vecāki un lika man izvākties, jo mani netaisoties paciest savā mājā... nezināmā drauga māte vēlējās man sist ar pātagu un iesita arī pēc tam, kad pabrīdināju, ka ja viņa iesitīs, es atgriezīšos un nogalināšu viņas bērnus un nodedzināšu māju... savācu mantas un aizgāju...

vairākiem cilvēkiem zvanīju un neviens nevarēja mani pieņemt... jau gandrīz nolēmu, ka palieku uz ielas, bet atcerējos, ka vienmēr var palikt pie Pravieša, kaut arī viņu neesmu vairāk par gadu redzējis un, spriežot pēc baumām, esot izolējies no sabiedrības, kļuvis nelaipns un nevienu nevēloties redzēt... cilvēki arī no viņa baidoties un vietas, kur viņš dzīvo, apiet ar līkumu... tā nu es nolēmu doties pie Pravieša...

Pravieti es atradu klintīs, kuras bija nosētas ar māju drupām (drupas mazliet atgādināja Palatīna kalnu)... ieraudzīju kā viņš lieliem soļiem skrien pa klintīm... gribēju skriet pēc viņa, bet sapratu, ka tā ir pašnāvība... klintis bija diezgan stāvas ar asām šķautnēm... bet nu tomēr nolaidos pa taisno un satiku Pravieti... nez no kurienes uzradās arī Diāna... pastāstīju Pravietim baumas, kuras esmu dzirdējis par viņu, taču viņš neizrādīja pārāk lielu interesi, taču ar lielu aizrautību sāka man stāstīt par saviem eksperimentiem... izrādījās, ka visu šo gadu, ko viņš bija nozudis, viņš nodarbojās ar to, ka mēģināja izaudzēt sēnes, kartupeļa un citrona hibrīdu, t.i., koku, kurā aug augļi, kas ir kartupeļi ar sēnēm un citronu... viss tas izskatījās diezgan pievilcīgi... jautāju, vai drīkstu nogaršot augli, Pravietis atbildēja, ka labāk nevajag... proporcija vēl nav ideāla, negaršos ļoti labi, taču kad eksperiments tiks pabeigts, tās būs lieliskas pusdienas vienā auglī...